Panorāma

Partijas izlozē sarakstu numurus

Panorāma

Panorāma

Uzņēmējiem bažas par apkures sezonu

Uzņēmējiem bažas par konkurētspēju energocenu krīzes dēļ

Ne visi uzņēmēji ir sākuši domāt par to, kā nodrošināt darbību, ja gāzes piegādes tiek pārtrauktas. Tā pēc tikšanās ar Ekonomikas ministriju atzina Latvijas Darba devēju konfederācijā. Tajā uzsvēra, ka valdība uzņēmējiem nav devusi garantijas, ka viņiem gāze tiks nodrošināta.

Pārtikas ražotnē "Lat Eko Food" Ādažos strādā vairāk nekā 60 cilvēki. Nesen atvērta jauna ražošanas līnija, dubultojot uzņēmuma kapacitāti. Uzņēmumam gāzes fiksētā tarifa līgums beigsies septembrī, un jaunā cena būs 3,5 reizes lielāka nekā līdz šim. Tas nozīmēs strauju kāpums produkta pašizmaksai.

"Esam arī domājuši par to, kā optimizēt šīs lietas. Jo tas, protams, būtiski atstāj iespaidu uz mūsu pašizmaksu, cenu un konkurētspēju arī pasaules tirgos," skaidroja SIA "Lat Eko Food" vadītāja Egija Martinsone.

Gāzes piegādātājs nav devis solījumus, ka gāze vienmēr būs. Pagaidām gan iespēja, ka gāzes nebūs pilnībā, uzņēmuma vadību satrauc mazāk nekā tās augošā cena.

Šajā konkrētajā uzņēmumā gāzes un elektrības rēķinus katru mēnesi mēra desmitos tūkstošos eiro. Lai rēķinus samazinātu, mēģinājumi ir vairāki. Šobrīd uzņēmums ir investējis ūdens recirkulācijas sistēmas uzstādīšanā. Ir izstrādāts projekts arī, lai ieviestu sašķidrinātās gāzes sistēmu un lai vēl vēlāk uz jumta būtu saules paneļi.

"Mēs cenšamies tomēr darīt visu, lai varētu rūpnīcas vērt vaļā savā valstī un attīstīt savas valsts ekonomiku. Tās, protams, ir pietiekami lielas investīcijas. Mēs ļoti ceram uz iespējamiem atbalsta fondiem kā Eiropas līdzfinansējuma piesaistīšanu. Tikai uz to varam cerēt," sacīja Martinsone.

Tikmēr uzņēmumā "Rubrig", kur ražo gumijas flīzes, desmitiem tonnu smagajā aprīkojamā termisko eļļu silda ar elektrību. Uzņēmumā ir bažas, ka vairs nebūs iespējams konkurēt ar Polijas ražotājiem. Jau tagad tiek domāts, vai daļēji uzņēmuma darbību pārcelt uz kādu citu valsti.

"Tā situācija patiesībā ir traģiska, jo Latvijā pašreiz ir viena no dārgākajām elektroenerģijas cenām Eiropā. Un mēs ražojam šeit, Ādažos, Latvijā. (..) Tajā pašā laikā es neesmu izolēts. Es konkurēju ar visiem citiem ražotājiem Eiropas tirgū, ar poļiem, vāciešiem, ar francūžiem, slovākiem. Šodien apskatījos elektrības cenu Polijā. Starpība ir divas reizes. Mūsu sadarbības partneri, mēs ar viņiem par to runājam. Viņi zina, ka viņiem no 1. janvāra būs būtisks pieaugums, bet viņiem jau šobrīd ir sagatavota vesela rinda ar palīdzības mehānismiem," pastāstīja SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda.

Pirms gada uzņēmumam elektrības rēķins bija 8 tūkstoši eiro. Tagad tas ir divas reizes lielāks – 16 tūkstoši eiro. Arī saules paneļi neesot risinājums.

"Mēs nespējam šeit uzlikt saules paneļus, jo "Sadales tīkls" nespēj šeit iepirkt. Te ir aizņemtas jaudas. Pat ja mēs uzliktu, tik cik saule ir, tik patērētu. Tās investīcijas neatmaksājas mūsu gadījumā," skaidroja Bonda.

Līdz šim gāze apsolīta tikai mājsaimniecībām un svarīgākajiem uzņēmumiem, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Esot steidzami jāveido valsts stratēģiskās rezerves, kuras vajadzības gadījumā varētu iegādāties arī uzņēmēji.

"Ja 30 gadus šis ir bijis tāds jautājums, par kuru nedomā, tad šobrīd šī situācija ir kardināli mainījusies. Tāpēc valstij ir jānāk ar tādu kā pleca sajūtu, lai uzņēmējs nebūtu X stundā atstāts viens pats," sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

"Ja tu uzliec pārāk lielu elektrības cenu, kur tad tas uzņēmējs var to kompensēt? Viņš var samazināt algas vai ražošanas apjomu, vai taupīt uz attīstības iespējām, kas atkal otrā solī samazina iespējas veidot jaunas darbavietas un palielināt algas," skaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka, augot energoresursu cenām, kļūst arvien grūtāk konkurēt Eiropas tirgū, jo dažās valstīs pieņemti dažādi nodokļu atvieglojumi, kādu Latvijā nav.

KONTEKSTS:

Par nepieciešamību taupīt enerģiju iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. ES plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.

Pagaidām gāzes patēriņa samazināšanas mērķi būs brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta. Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu. 

Par energoresursu taupību jau paziņojusi Latvijas galvaspilsēta Rīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt