Viesmīlības un tūrisma nozarēs sezona šogad tā pa īstam sākās tikai jūlijā, kad Covid-19 ierobežojošie pasākumi tika mīkstināti arī citās Eiropas valstīs. Tūrisma nozares atbalstam Ekonomikas ministrija piedāvā vienreizēju grantu programmu 19,2 miljonu eiro apmērā. Šim atbalstam pieteikušies arī “Gungu” saimnieki, un pašreiz tiekot gaidīta atbilde.
“Es varētu teikt, ka šī summa attiecībā uz mums nav pietiekama, lai visu ziemu palīdzētu izturēt, bet labāk tā, nekā nekā,” atzina SIA “Gungu” valdes locekle Linda Horslere.
Ārpus programmas paliek ar tūrismu un viesmīlību saistītie uzņēmumi.
Kafijas grauzdēšanas uzņēmums Ādažos izejvielu krīzei esot sagatavojies jau tad, kad pirmās ziņas par Covid-19 pienāca no Ķīnas. Ietekmēt noieta tirgu, kas lielākoties ir vietējie ēdināšanas uzņēmumi, gan nav uzņēmuma spēkos.
SIA “Emerald Baltic” valdes loceklis Valērijs Bulāns stāstīja, ka aprīlī uzņēmumam bija 70% apgrozījuma kritums, šobrīd situācija pakāpeniski uzlabojas, maijā jau bija mazāks kritums, jūnijā vēl mazāks.
Atbalsta programmā uz 51 miljonu eiro var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie uzņēmumi.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra skaidroja, ka labums no tā būšot arī citiem.
“Tas izveido tādu tiešu efektu ne tikai šiem uzņēmumiem, bet šis atbalsts, nodrošinot šo uzņēmumu darbību, stimulē uzņēmumus visdažādākos gan eksportētājus, gan saistītās nozares,” norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Reinis Āzis.
Situācija gan esot dažāda. Ne visiem atbalsta pasākumi esot nepieciešami, bet neizpratni radot solītais atbalsts vietējiem ražotājiem, kas nereti tā arī palicis tikai solījums.
“Aizsargdambja izbūve Bolderājā. Tur bija ieprojektētas iekārtas līdzīgas mūsējām, bet diemžēl Rīgas dome pārskaņoja materiālu uz Igaunijā ražotu zemākas kvalitātes izstrādājumu, un mums atliek tikai pasmaidīt par to it kā deklarēto atbalstu,” stāstīja SIA “Rotons” direktors Armands Mucenieks.
Vismaz Pierīgas uzņēmēji pašreiz situāciju sauc par stabilu. Lai arī dažkārt nav bijusi saprotama kritēriju izvēle, kopumā atbalsta programmas bijušas noderīgas. Bet lielākās bažas radot iespējamā atbalsta saņemšana, ja uzņēmējdarbību apdraudēs otrais Covid-19 vilnis.
“Tad LIAA un visiem pārējiem dienestiem vajadzētu skatīties tos kritērijus un samazināt proporcionāli iepriekšējai krīzei, lai tie noteikumi nepaliek tādi paši kā iepriekšējai, jo tad mēs nevarēsim gūt nevienu atbalstu,” sprieda SIA “KH Select” pārstāve Anda Liepa.
Ekonomikas atveseļošanas pasākumiem no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem 2020. gada otrajā pusē un 2021. gadā paredzēts novirzīt gandrīz 500 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Valdība jūlija vidū nolēma atvēlēt eksportējošo uzņēmumu atbalstam 51 miljonu eiro.
Atbalstam varēs pieteikties eksportējoši uzņēmumi:
- kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro;
- kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20%;
- kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
- kuriem uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.
Atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai - uzņēmējs saņems 25% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā, un tā obligāti būs jāizlieto līdz gada beigām.
Covid-19 krīzes radīto ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Atbalsta instrumenti Latvijā saglabāsies līdz gada beigām.
