Uzņēmēji varēs saņemt lielāku atbalstu jaunu tirgu iekarošanai

Pandēmijas laikā valsts īpaši atbalstīja ierobežojumu skartos uzņēmumus. Karš Ukrainā un energoresursu cenu kāpums skar arī ražotājus un eksportētājus. Tāpēc valdība lēma palielināja atbalstu Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā. Atbalstu varēs saņemt arī tūrisma uzņēmumi.

Uzņēmēji varēs saņemt lielāku atbalstu tirgus pārorientēšanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē – ja pandēmijas laikā vairāk cieta atsevišķas nozares, tad tagad karš Ukrainā un resursu cenu pieaugums ietekmē arī ražotājus un eksportētājus.

“Mēs redzam pēc pēdējā “Futurum Index”, kas ir tāds uzņēmēju konfidences jeb noskaņojuma mērījums, ka gan tirdzniecībā, gan, īpaši svarīgi, rūpniecībā, noskaņojums pasliktinās, un tur galvenokārt iemesli saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, proti, dažādas energoresursu izmaksas palielinās – elektrība, gāze, degviela, kas būtiski ietekmē pašizmaksu produkcijai, kas tiek ražota. Ir izaicinājumi saistībā ar izejvielu pieejamību, izejvielu izmaksām, metālapstrādes, atsevišķi ķīmiskie produkti un tamlīdzīgi. Kā mēs labi zinām, kopējā valsts labklājība principā turas uz eksportētājiem,” pastāstīja Jānis Endziņš.

Turpmāk uzņēmumi varēs saņemt lielāku atbalstu nekā līdz šim

Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma tika izveidota jau 2016. gadā. Šīs programmas finansējums 7 gadu laikā ir 30 miljoni eiro, no tiem iztērēti vairāk nekā 20 miljoni, bet turpmāk uzņēmumi varēs saņems lielāku atbalstu nekā līdz šim.

“Līdzšinējo 50% vietā atbalstu ir iespējams saņemt līdz pat 80%, un mainās arī kopējā summa, ko gada laikā var saņemt viens uzņēmējs, proti, tā ir palielināta no 40 000 uz 60 000 eiro.

Līdzīgi arī tūrismā, arī šeit ir palielināts gan pieejamais atbalsta apjoms, gan intensitāte, tūrismā ir nedaudz paplašināts atbalstāmo aktivitāšu klāsts. Šis ir tā sauktais "de minimis" atbalsts, kas paredz, ka trīs gadu periodā viens uzņēmējs nevar saņemt vairāk kā 200 000 eiro atbalstu. Un jāsaka, ka uzņēmēji ir gana aktīvi, izmantojot šo programmu. Vispopulārākās vienmēr ir bijušas un vēl aizvien ir starptautiskās izstādes gan klātienē, gan attālināti. Tāpat arī pieprasīta ir produktu sertificēšana un arī dalība dažādās digitālajās platformās. Tālāk jau seko produktu pielāgošana starptautiskajiem tirgiem, dažādu mārketinga materiālu izveide un izstrāde un tā tālāk,” pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka atbalsta programmu uzņēmējiem ir laba, bet jāredz, kā tā strādās praksē.

“Reizēm gadās un īpaši tajās reizēs, kad tiek pietiekami lielā tempā kaut kas gatavots. Ja mēs varam atminēties pirmos atbalsta rīkus Covid-19 sakarā, tad tur tie labojumi bija nepārtraukti. Protams, temps nāk ar šo blakni, ka par kaut ko uzreiz nav padomāts. Tā ir diezgan ierasta prakse, ka, ātri sataisot, var gadīties, ka kaut kas būtisks nav pamanīts un, tikai praksē piemērojot, var konstatēt, ka tur kaut kas pielabojams,” komentēja Endziņš.

Ekonomists: Finanšu nozare jau ir veiksmīgi pārorientējusies

Vai valstij jāpalīdz visiem uzņēmumiem, arī tiem, kas līdz šim sadarbojās ar riskantajiem Krievijas un Baltkrievijas tirgiem? Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste atgādina, ka

finanšu nozare, kurā savulaik bija ļoti daudz Krievijas naudas un notika naudas atmazgāšana, jau ir veiksmīgi pārorientējusies, un tas jādara arī citu nozaru pārstāvjiem.

“Daļai no uzņēmumiem īpašniekos bija krievu kapitāls, daļa uzņēmumu ražoja tādas preces, pēc kurām pieprasījums ir Krievijā, bet varbūt citos tirgos pieprasījuma pēc tādām precēm vai pakalpojumiem nav. Iemesli bijuši dažādi, un tāpēc šobrīd ļoti rūpīgi jāvērtē, vai vispār tam biznesam ir iespējas pārorientēties uz Rietumiem,” teica Rutkaste.

Tiem uzņēmumiem, kas ir gatavi un kas redz iespējas šajos apstākļos pārorientēties no sadarbības ar Krieviju un uzsākt sadarbību ar citām valstīm, esot vērts vērts sniegt zināmu atbalstu tieši caur LIAA, caur dažādiem “Altum” instrumentiem, kas palīdzētu meklēt jaunus tirgus un kas varbūt starplaikā nodrošinātu likviditāti, uzskata Rutkaste.

“Jo pretējā gadījumā, ja šī palīdzība netiek sniegta, ir lielāka varbūtība, ka uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, kas nozīmē, ka valsts budžetam zūd nodokļu ieņēmumi un cilvēkiem zūd darba iespējas, bezdarbs pieaug. Manuprāt, arī tūrisma nozarei atbalsta sniegšana ir pamatota ar mērķi rast jaunus klientus, jo jāsaprot, ka Krievijas tūristu šeit droši vien kādu laiku noteikti nebūs. Es zinu, ka Ekonomikas ministrijai, LIAA , “Altum” šie instrumenti jau ir iepriekš izveidoti, arī finansējums tur ir pieejams, tā ka vienkārši šie instrumenti ir jāizmanto konkrētam mērķim,” uzsvēra Rutkaste.

LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmai atvēlēs 5,5 miljonus eiro, atsevišķu finansējumu saņems tūrisma nozare.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt