Globālais latvietis. 21. gadsimts

Vienots Latvijas valsts tēls - arvien pilnībā neizmantots potenciāls

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latviešu kultūras lielpasākumi pasaulē: ceļā uz dziesmu svētku 150.gadskārtu

Aizvadīts Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Vērtējam izskanējušās idejas

Uzņēmēji: Valstij jāsāk domāt kā uzņēmējam – atvērtība jauniem talantiem var kļūt par veiksmes atslēgu

Latvijas valstij ir jāuzdod jautājums, kā ir pasaule mainījusies Covid-19  pandēmijas dēļ, un ir jāfokusējas uz augošo nozaru atbalstu, Latvijai pienācis laiks mācīties no labākajiem piemēriem, būt uzņēmīgākai ekonomikas atbalstīšanā un varbūt nedaudz vairāk riskēt. Atvērtība jaunām idejām, talantiem, iespējām un talantīgiem cilvēkiem var kļūt par Latvijas veiksmes atslēgu,  šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” pauda uzņēmēji.  

Pandēmijas laiks ietekmējis Latvijas ekonomiku, un gūto pieredzi var izmantot, lai veiksmīgi izkļūtu no pašreizējās krīzes. Ne visās ekonomikas jomās un ne visiem uzņēmējdarbībā piedzīvota lejupslīde.

Zaļās stratēģijas eksperts, "Imtex Membranes" vadītājs un Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā Kārlis Vasarājs norādīja, ka visa pasaulē šobrīd novērojama savdabīga ekonomikas un finanšu diagnoze. “Tiem, kuriem ir un kuriem iet labi, tiem iet ļoti labi, bet tiem, kuri ir tādos sektoros kā tūrismā, viesmīlībā, restorānu biznesā vai servisa biznesā, viņiem iet sliktāk. Un te ir jautājums, kā valsts var atbalstīt tos, kuriem to vajag.”

Tam piekrita arī veiksmīgs Latvijas uzņēmējs “Primekss Group” īpašnieks Jānis Ošlejs, ka uz leju iet visas tās nozares, kas cieš no pandēmijas ietekmes, toties ir virkne nozaru, kas šobrīd piedzīvo teju ziedu laikus. Līdz ar to nevar teikt, ka kopumā ekonomika pasaulē un Latvijā piedzīvo krīzi.

"Primekss" dibinātājs Jānis Ošlejs

Kā veiksmīgu piemēru Ošlejs min savu uzņēmumu, kas apkalpo loģistiku un rūpniecību. Viņi, saņemot daudz pasūtījumu, piedzīvo strauju augšupeju. Uzņēmums būvē noliktavās grīdas, un visā pasaulē ir daudz pasūtījumu, līdz ar to Ošleja uzņēmumam šis ir straujas izaugsmes laiks.

“Es domāju, ka arī Latvijas ekonomikai ir jautājumi, gluži tāpat, kā mums bija pavasarī, kad mēs saviem pārdevējiem jautājām: “Ir liela krīze, ko mēs darām?”.

Mēs nonācām pie atbildes, ka krīze nav visur, bet tikai atsevišķos segmentos, un ir augošas nozares arī. Mēs uzreiz pateicām pārdevējiem, ka koncentrējamies tikai uz tautsaimniecības sadaļām un nozarēm, kuras būs augošas. Tāpēc atbildot uz jautājumu, kā pasaule ir mainījusies, mēs sapratām, ka tā ir mainījusies augošo nozaru virzienā, un mēs ejam tikai uz to pusi, un tas ir iemesls, kāpēc mēs šobrīd esam augošs uzņēmums,” skaidroja Ošlejs.

Sava uzņēmuma pieredzi uzņēmējs rosina salīdzināt ar Latvijas ekonomikas tālāko virzību, norādot, ka valstij vajadzētu kļūt par uzņēmēju, proti, valsts vadītāju domai būtu jārisinās kā uzņēmēja domāšanai.

 “Latvijā mums katram uzņēmējam un arī Latvijas valstij ir jāuzdod jautājums, kā ir pasaule mainījusies. Un labi var redzēt, ka ir daudz lielāks pieprasījums visam, kas ir saistīts ar piegādēm un apkalpošanu ar interneta palīdzību,” sacīja Jānis Ošlejs.

“Mēs redzam, ka noteikti augošs sektors ir ražošana, izņemot iekšdedzes dzinēju automobiļu ražošanu, kas šobrīd piedzīvo grūtības, bet visas pārējās ražošanas nozares, tostarp elektroauto ražošana piedzīvo izaugsmi.

Bez šaubām arī viss, kas saistīts ar informācijas tehnoloģijām (IT) un datoriem, šobrīd piedzīvo izaugsmi, pat netiek galā ar pasūtījumiem. Krītošās nozares – tūrisms, aviācija, kruīza kuģi. Līdz ar to Latvijai kā valstij, kas arī bija Latvijas stratēģija, ko valdība pieņēma maijā, bija skats uz augošām nozarēm un kā mēs varam pārbīdīt cilvēku un finanšu resursus uz tām, lai turpinātu savu izaugsmi,” sprieda Ošlejs.  

“BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs gan atgādina, ka uz nozarēm, kam šobrīd klājas grūti, vajag paskatīties no cita skatu punkta, kā tomēr palīdzēt tām nenogrimt un izpeldēt sausā no krīzes.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte norādīja, ka nevar arī aizmirst par nākotni, skaidrs, ka tūrisms un ceļošana līdz šim ierastā veidā šobrīd nav iespējami, bet tas liks visai industrijai, meklējot jaunus risinājumus, pārveidoties.

Ošlejs norādīja arī, ka veiksmīgas pasaules ekonomikas, tādas kā Singapūra, Honkonga, Taizeme vai Izraēla strauju ekonomikas izaugsmi panākušas, orientējoties uz eksporta pakalpojumu un rūpniecības eksportu kā izaugsmes pamatu. Ieliekot eksportu kā pamatu, ir daudz lielākas iespējas palīdzēt vietējiem uzņēmumiem nokļūt pasaulē, iekarot to. Visas šīs valstis raksturo fakts, ka valsts aktīvi iesaistās ekonomikas izaugsmē un veicināšanā, kas notiek gan ar finanšu palīdzību, gan nodrošinot izglītību, gan vides pielāgošanu,  talantu piesaisti,  kā arī ar aktīvu industriālo politiku.

Pauls Miklaševičs iesaka no šo valstu pieredzes pārņemt atvērtību un spēju talantu piesaistei. Atvērtība jaunām idejām, talantiem, iespējām un talantīgiem cilvēkiem var kļūt par Latvijas veiksmes atslēgu.

 “Es uzskatu, ka Latvijai ir laiks mācīties no valstīm, kuras ir strauji augušas, un ir laiks aktīvi piedalīties ekonomikas izaugsmē un kļūt par valsti uzņēmēju, aktīvi un drošāk iesaistoties uzņēmumu atbalstā.

Jā, es zinu, ka tas var nozīmēt arī kādu investīciju pazaudēšanu, varbūt tiks atbalstīti kādi sliktie uzņēmumi, bet noteikti tiks atbalstīti arī labāki uzņēmumi. Ja fokuss būs skaidrs uz eksportējošiem uzņēmumiem, tad noteikti netiks atbalstīti uzņēmumi, kas nespēj ražot konkurētspējīgu preci vai pakalpojumus; netiks atbalstīti korumpēti uzņēmumi, kā tas notiek, ja notiek atbalsts vietējā tirgū. Tāpēc es domāju, ka Latvijai pienācis laiks mācīties no labākajiem piemēriem, būt uzņēmīgākai, varbūt nedaudz vairāk riskēt,” sacīja Jānis Ošlejs.

Kā norāda ekonomikas jomas pārzinātāji, līdzšinējā valdības politika, kad uzņēmējdarbības pārstāvji paši kuļas, kā māk, konkurējot ar lielo valstu uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu no savām valdībām, nav bijusi veiksmīga, tāpēc ir laiks mainīt fokusu un virzienu, kļūstot par valsti ar uzņēmēja domāšanu.

Pauls Miklaševičs piebilst, ka vēl svarīgi audzināt sabiedrību kā akcionārus, ne tikai pilsoņus, bet cilvēkus, kuri jūtas kā savas valsts akcionāri. Valstij, kļūstot par uzņēmēju, ir svarīgi veidot saikni ar katru pilsoni, lai viņam rodas sajūta, ka viņš tieši piedalās veiksmes stāstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt