Kā samazināt iespējamos zaudējumus, strādājot konflikta postītā valstī vai pat turpināt darbību – ar šādu pieredzi trešdien diskusijā dalījās vairāki Latvijas un Ukrainas eksperti.
Karadarbība Ukrainā ir radījusi apjomīgus zaudējumus uzņēmējiem un daudzus pamudinājusi arī pārtraukt savu darbību, tomēr daudzi uzņēmumi savu darbu bijuši spiesti turpināt un pielāgoties. Ukrainas uzņēmēju pieredze arī apliecina, ka nemieri arī var kalpot par katalizatoru attīstībā.
Ukrainas Korporatīvās sociālās atbildības attīstības centra vadītāja Marina Saprikina norāda, ka, uzlabojot iekšējo komunikāciju uzņēmumos, rūpējoties par darbinieku drošību un aktivizējot sadarbību ar vietējo sabiedrību, daudziem uzņēmumiem uzdevies uzlabot darbinieku lojalitāti vai arī strauji palielināt savu atpazīstamību.
Situācija Ukrainā arī ir nākusi par labu cīņai pret korupciju un veicinājusi darbu pie likumdošanas, norāda Saprikina.
“Protams, grivnas devalvācija ir ļoti spēcīgi ietekmējusi situāciju, tomēr būtiska daļa investoru ir palikuši. Bet, no otras puses, mūsu valdība dara visu iespējamo, lai investori paliktu – piemēram, šobrīd tiek veikts apjomīgs darbs, lai padarītu pievilcīgāku likumdošanu,” stāsta Saprikina.
Uzņēmums “airBaltic” Ukrainas notikumu dēļ bija spiests pārtraukt lidojumus uz Simferopoli un arī ierobežot lidojumu skaitu uz Kijevu. Tomēr “airBaltic” Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags uzsver, ka kompānija apzināti cenšas turpināt darbu Ukrainas tirgū.
Turpināt darbu ir svarīgi, jo tad, kad tirgus stabilizēsies, uzņēmumam jau būs stabila bāze turpmākai attīstībai, skaidro Vanags. Viņš atzīst, ka austrumu tirgi sarežģīti, ņemot vērā rubļa vājumu un pieprasījuma kritum, kā arī notikumus Ukrainā, kuras austrumos turpinās ukraiņu spēku cīņas ar prokrieviskajiem separātistiem. Taču, situācijai stabilizējoties, ieguvēji būs tie, kas būs saglabājuši tur savu darbību, norāda Vanags.
Savukārt informācijas tehnoloģiju jomā strādājošais uzņēmējs Ainars Lankovskis pievērš uzmanību, ka konfliktu skartajos reģionos ir jārēķinās ar būtisku iedzīvotāju maksātspējas kritumu. Tiesa, pēc viņa teiktā, Ukrainas gadījumā arī iepriekš biznesa un tiesiskā vide bijusi nestabila, un, ja pieredze gūta jau iepriekš, šajā tirgū ir vērts riskēt.
Lankovskis uzskata, ka pašpasludinātās Luhanskas un Doņeckas republikas Ukrainas austrumos pastāvēs vēl ilgi - kamēr pastāvēs pašreizējais Krievijas režīms. Turklāt Ukrainas integrācijai Eiropas telpā, pat ne Eiropas Savienībā, traucē oligarhu vara.
Tagad Ukrainā ir grūtāk strādāt, jo pirktspēja krīt, cilvēki domā par pašām svarīgākām lietām, par ko Latvijā domāja 1991.gadā – kā samaksāt komunālos maksājumus un nopirkt ēdienu, bet iet Ukrainas tirgū un riskēt vajag, uzskata Lankovskis.
Neskatoties uz to, ka kopējā situācija Ukrainā saglabājas ļoti smaga, vairāki eksperti pievērš uzmanību tam, ka Ukrainai jau šobrīd ir izdevies sasniegt būtisku progresu ekonomisko reformu jomā, un tas tai ļauj cerēt uz apjomīgāku finanšu palīdzību no rietumvalstīm.
