Tieša runa

Tieša runa: «Kā dzīvosim mazinātu ierobežojumu laikā?»

Tieša runa

Tieša runa: «Kā sadzīvot bitēm un lauksaimniecībai?»

Tieša runa: «Kā sildīt Latvijas ekonomiku pēc krīzes?»

Uzņēmēji un politiķi bažīgi par valstu protekcionismu Covid-19 krīzē

Vairāki politiķi un uzņēmēji diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” pauda bažas par Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu protekcionisma centieniem, atbalstot uzņēmumus Covid-19 radītajā krīzē.

AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atklāja, ka Covid-19 krīze pastiprinājusi cīņu par katru tirdzniecības līgumu. “Jā, mēs varam uzlabot konkurētspēju pret mūsu konkurentiem un būt ātriem tirgū. Bet finanšu rezultāti ir krietni vājāki, jo esam spiesti atdot zināmu finanšu daļu mūsu partneriem, pircējiem, mainot cenu politikas, bet līdz ar to garantējot darbu,” pastāstīja Biķis.

Raugoties uz eksportējošiem uzņēmumiem, viņš uzsvēra konkurētspējas izlīdzināšanu: “Tā ir spēja strādāt aktīvi tirgū, piedāvājot pareizā cenā un ātrumā pašu produktu. Bet tas nozīmē, ka mūsu sadarbības partneriem arī jābūt pretimnākošiem. Mums Latvijā ir ļoti daudzas mazas lietas, ko var darīt labāk.”

Tikmēr SIA “Peruza” valdes loceklis Roberts Dlohi pastāstīja, ka pasūtītāji pašlaik ir atturīgi un nogaidoši. Vienlaikus viņš pauda, ka eksportam nevajag subsīdijas, bet gan drošības garantijas.

“Manuprāt, tuvākajā nākotnē, pēc krīzes visas valstis kļūs par eksporta konkurētspējas faktoru. Esmu pārliecināts, ka valstis intensīvi sāks atbalstīt savus eksportētājus, jo eksports ir valsts bagātības avots.

Un valstis konkurēs savā starpā, kura veiksmīgāk atbalstīs savus eksportētājus,” norādīja Dlohi.

Tāpēc Latvijai esot modri jāseko tam, ko atbalstam uzņēmumiem sniedz citas valstis, un strauji jāpārņem labākā pieredze. “Jo ar valsts kā eksporta konkurences faktoru Latvijas uzņēmums var pazaudēt konkurences cīņā ar sliktāku produktu, bet efektīvāku atbalstu,” piebilda “Peruza” vadītājs.

Tam piekrita Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība): “Cīņa ir par Eiropas Savienības vienotā tirgus, kurā daudzi mūsu eksportējošie uzņēmumi strādā, konkurences izkropļojumiem. (..) Eiropas Parlamentā tās debates arvien vairāk saasinās.”

Viņaprāt, eksportējošiem uzņēmējiem jāpiesakās atbalstam, piemēram, subsidētajām darbavietām.

“Man arī lielas bažas par protekcionismu. Mēs redzēsim, ka vācu uzņēmumi, ziemeļvalstu uzņēmumi būs spēcīgāki nekā dienvidvalstu uzņēmumi, un lielāks atbalsts būs čempioniem,” komentēja bijušais finanšu ministrs, tagad Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vecākā amatpersona Andris Vilks.

Tāpēc, viņaprāt, Latvijā valdībai ciešāk jāstrādā ar uzņēmējiem, kas rādīs virzienu, kur vajadzīgs atbalsts. Viņiem jāsniedz spēcīgs politisks un finansiāls atbalsts.

“Ir dažāds emocionālais, finanšu un ekonomiskais stāvoklis Eiropas Savienības valstīs. Mums, manuprāt, ir laba izejas situācija. Bet valdībai jāpiestrādā pie šiem faktoriem, jo

nebūs vienādi spēles noteikumi diemžēl. (..) Mums maksimāli jābloķējas ar valstīm, kuras negrib pieļaut šādas nevienlīdzības radīšanu,” sacīja Vilks.

Turklāt viņam bažas ir ne tikai par situāciju ES, bet arī pasaulē, un viņš prognozē, ka mazajām valstīm būs grūtāk nekā līdz šim.

KONTEKSTS:

ES jau ir paredzēti trīs dažādi finanšu instrumenti Covid-19 seku mazināšanai, un tam kopumā paredzēta finansiālā palīdzība ir 500 miljardu eiro apmērā. Latvija sākusi darbu, lai saņemtu ES atbalsta instrumentu "SURE" bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā. Atlikušajiem diviem atbalsta instrumentiem Latvija nepieteiksies, jo to nosacījumi nav izdevīgi.

Latvijai no Francijas un Vācijas rosinātajiem 500 miljardiem eiro, ko paredz no pandēmijas smagi cietušo ES ekonomiku restartēšanai, varētu būt pieejams 1 miljards.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti