ĪSUMĀ:
- FM piedāvā samazināt sociālo nodokli par 1%, celt neapliekamā minimuma “griestus”.
- Paredzēts ieviests arī minimālo sociālo iemaksu.
- FM piedāvā samazināt pašvaldību ieņēmumus uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina.
- LTRK: Virziens ir pareizs, sociālā nodokļa samazināšana ceļ konkurētspēju.
- LTRK: Obligātās sociālās iemaksas visiem var radīt pretestību, būs sarežģīti administrēt.
- Brīvo arodbiedrību savienība pozitīvi vērtē sociālā nodokļa samazināšanu.
- Arodbiedrības: svarīgi no nākamā gada celt minimālo algu vismaz līdz 500 eiro.
- FM piedāvā lielāku daļu no IIN pārdalīt valstij; pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro.
- Pašvaldības ar to nemierā, uzskata, ka zaudējumi jākompensē.
Valdībā jau otrdien paredzēts skatīt jauno Finanšu ministrijas piedāvājumu nodokļu reformai. Tajā iecerēts samazināt sociālo nodokli un palielināt diferencēta neapliekamā minimuma griestus. Tāpat paredzēts ieviest arī minimālo sociālo iemaksu un samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa pauda gandarījumu, ka nodokļu izmaiņu piedāvājumā parādās jēdziens “konkurētspēja”.
“Virziens ir. Tieši šī sociālo iemaksu likmes mazināšana par 1% - tas mūs pietuvina Lietuvai un Igaunijai, kā arī ziemeļvalstīm, bet joprojām mēs paliekam dārgākie,” atzina Rītiņa.
“Attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu - tas ir pozitīvs signāls, ka tiek palielināts slieksnis, līdz kuram tas tiek piemērots. Tas nozīmē lielākus ieņēmumus darba ņēmējam. Kaut arī gribētos to vienkāršot un padarīt, kāds tas bija iepriekš – fiksēts neapliekamais minimums,” atzina Rītiņa.
Runājot par nodokļa reformas ne tik pozitīvām iecerēm tieši no tehniskā izpildījuma puses, Elīna Rītiņa minēja minimālās sociālās iemaksas.
Viņasprāt, būtu jāiesaista tie 269 tūkstoši iedzīvotāju, kas patlaban nemaksā pat minimālās sociālas iemaksas no minimālās algas, bet tas jādara pakāpeniski.
Pretējā gadījumā būs pretreakcija, kas būs sarežģīti administrējama.
“Uztrauc un rada bažas tas, ka šis būtu piemērojams jau no 1. janvāra pilnā apmērā, bet joprojām nav skaidras daudzas tehniskas lietas. Nav skaidrs, kas to administrēs un kādā sistēmā tas tiks piemērots. Kā tiks summētas dažādām darba vietām sociālās iemaksas. Kādas būs atšķirības tajā gadījumā, ja vienu mēnesi ienākumi ir 80 eiro, bet citu mēnesi 1000 eiro,” norādīja Rītiņa.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pozitīvi vērtē, ka visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu iecerēts samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.
Tāpat svarīgi no nākamā gada neatkāpties no ieceres palielināt minimālo algu vismaz līdz 500 eiro (pašlaik tā ir 430 eiro).
“Tas ir pieņemts lēmums, kas ir no mūsu viedokļa negrozāms. Mēs esam gatavi runāt tikai par augstāku summu. Ja valdība to iesaldē, tad četrus gadus necelt minimālo algu, kad vidējā alga ir kāpusi, tas ir nepieņemami,” uzsvēra Baldzēns.
FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, tā liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir lielākais pašvaldību nodoklis, tie ir 84% no visiem nodokļiem, kas ienāk pašvaldību budžetā. Tā apmēra samazināšana pašvaldībām būs sāpīga, un nepieciešams rast kompromisu.
“Mēs taču runājam par to, ka pašvaldībām ir jābūt pašpietiekamām. Pašvaldībām ir jābūt saviem pamata ienākumiem. Šajā gadījumā tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja ir stabili ieņēmumi, tad var ilgtermiņā plānot. Dotācija nebūtu pareizākais, jo par to ir jālemj katru gadu,” pauda Kaminskis.
Viņš cer, ka diskusijas ar Finanšu ministriju par šo jautājumu vēl turpināsies un tiks rasts risinājums kompensācijai. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā nodokļu reforma pašvaldību budžetos radīja 150 miljonu eiro robu.
