Uzņēmēji prasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Cīņā par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, darba devējiem, īpaši jaunuzņēmumiem, jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Bet Latvijā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz.

Tagad politiķi sola aktualizēt šo jautājumu un vienkāršot akciju opciju piešķiršanu, izskanēja diskusiju cikla #21gsLatvija pirmajā sarunā, informēja diskusiju cikla rīkotāji.

Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja, ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, nekā tas ir Eiropā.

Darbinieku akciju opcijas

Darbinieku akciju opcijas ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma akcijas par nominālu cenu vai bez maksas pēc noteikta laika perioda neatkarīgi no uzņēmuma daļu akciju tā brīža patiesās vērtības.

Tādējādi darbinieks iegūst iespēju akcijas realizēt un iegūt papildu ienākumus, ja uzņēmuma vērtība ir augusi. Tas ir konkurētspējīgs instruments, jo akciju opciju piešķiršanas un īstenošanas brīdī netiek piemēroti darba algas nodokļi; nodokļi jāmaksā tikai pie akciju pārdošanas.

Lielbritānija ir tā Eiropas valsts, kur šobrīd ir visdraudzīgākie apstākļi akciju opciju piešķiršanai uzņēmumu darbiniekiem. Tur strādā daļa Latvijas jaunuzņēmuma “Giraffe 360” komandas.

“Lielbritānijā esošajā uzņēmuma daļā akciju opciju piešķiršana ir sakārtota,” norādīja uzņēmuma valdes loceklis Gints Sloka. “To pašu mēģinājām izdarīt arī Latvijā. Tas prasīja vairākus mēnešus mūsu laika un daudz papīru, tāpēc ir ļoti vajadzīgas pārmaiņas, lai visu padarītu vienkāršāku. Šobrīd uzņēmējam īsti nav saprotams, kurā brīdī nodokļi ir jāmaksā. Tāpat arī būtu nepieciešams samazināt nodokļu slogu par opcijām,” pauda Sloka.

 “COBALT Latvija” biroja partnere Sandija Novicka skaidroja, ka “šobrīd likums prasa iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ļoti daudz un sīkas informācijas par piešķirtajām akciju opcijām. Saskaņā ar Valsts valodas likuma prasībām visai dokumentācijai, kas saistīta ar akciju opcijām, ir jābūt latviešu valodā. Parasti tas ir milzīgs apjoms. Turklāt tulki ne vienmēr precīzi var iztulkot starptautiski zināmos un izmantotos terminus, jo latviešu terminoloģija šajā jomā nav attīstīta. Tāpat šobrīd Latvijā arī pēc likumā noteiktā minimālā opciju turēšanas perioda darba devējam nav atļauts atstāt akciju opcijas bijušajiem darbiniekiem bez negatīvām nodokļu sekām.

Taču šādu jautājumu risināšana būtu jāatstāj pašu uzņēmumu pārziņā, nevis tas jādefinē valstiskā līmenī,” uzskata Novicka.

Šobrīd Latvijā skaidri noteiktas iespējas piešķirt akciju opcijas ir tikai akciju sabiedrībām. Limits ir 10% no pamatkapitāla. Akciju opciju minimālais turēšanas periods ir trīs gadi, kuru laikā darbiniekam jāsaglabā darba attiecības.

Opcijas nedrīkst atsavināt. Divu mēnešu laikā no opciju piešķiršanas VID ir jāiesniedz paziņojums par šo faktu. Akciju pārdošanas gadījumā darbiniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 20% no kapitāla pieauguma. Taču akciju sabiedrība ne tuvu nav populārākā uzņēmējdarbības forma.

“Šie ierobežojumi noved pie tā, ka uzņēmumi mēģina radīt paši savus risinājumus, kas veido jaunus nodokļu riskus. Un valsts iestādēm ir jābeidz domāt, ka visi ir krāpnieki. Mums tomēr ir svarīgi, ka cilvēki šeit dibina uzņēmumus,” uzskata “Sorainen” Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

“Change Ventures” partneris un "TechHub Riga" dibinātājs Andris K. Bērziņš savukārt uzsvēra, ka jaunuzņēmuma nākotnes vērtība uzreiz pēc dibināšanas ir pilnībā neprognozējama, tāpēc izmantot esošo kārtību, kas domāta lielām akciju sabiedrībām ar skaidri aprēķināmu uzņēmuma vērtību, nav pareizi.

“Vajag tādu regulējumu, kur tikai veiksmes gadījumā darbinieks izmanto opciju un tikai tajā gadījumā arī ir visi izpildes sarežģījumi un arī nodokļu saistības,” norādīja Bērziņš.   

Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas vadītājs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija), kurš savulaik pats bijis pirmais darbinieks šobrīd veiksmīgajā jaunuzņēmumā “Anatomy Next” un saņēma akciju opcijas, solīja Saeimas apakškomisijā nemitīgi aktualizēt šo jautājumu, veicināt dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, kā arī kopīgi meklēt labāko risinājumu darbinieku akciju opciju piešķiršanas jautājuma sakārtošanai.

Atbalstu solīja arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”). “Redzam, ka labvēlīgs akciju opciju regulējums būs  papildu stimuls uzņēmējiem motivēt darbiniekus un noturēt viņus uzņēmumā. Tāpēc apņemos turpināt diskusiju ar nozari un rosināt grozījumus tiesību aktos, salāgojot regulējumu no komerctiesību viedokļa un veidojot atbilstošu nodokļu regulējumu,” solīja ministrs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti