Uzņēmēji: Nodokļu jomā svarīgākais ir prognozējamība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ekonomikas un finanšu ministrijām jāvienojas par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stimuliem - uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem. Lielākās domstarpības ir par atvieglojumu piemērošanu uzņēmumiem, kas veic lielas investīcijas. Uzņēmēji uzskata, ka visi pašreiz spēkā esošie atvieglojumi ir jāsaglabā, kā arī jāpanāk efektīgāks risinājums atvieglojumu saņemšanai par investīcijām inovācijās.

"Staburadze" plāno modernizācijā ieguldīt 4,3 miljonus latu

Saldumu ražotājs „Staburadze” trīs gadu laikā plāno modernizācijā ieguldīt 4,3 miljonus latu un saņēmis arī Ministru kabineta akceptu atlaides saņemšanai uzņēmuma ienākuma nodoklim.

„Tās ir investīcijas ražošanas iekārtās, lai mēs varētu palielināt ražošanas jaudu, kļūt efektīgāki, ražīgāki, un samazināt produkcijas pašizmaksu. Tas veicinātu mūsu konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū,” uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis stāsta, ka līdz ar ražošanas modernizāciju būs nepieciešamas papildu darba rokas un tiks veidotas jaunas darba vietas. Kādu efektu projekta īstenošana radīs citu nodokļu ieņēmumu pieaugumā, „Staburadze” nemāk teikt, tomēr norāda, ka šādas investīcijas atstās iespaidu ne tikai uz konkrēto uzņēmumu, bet arī apkārtējām nozarēm.

„Tie cilvēki iet un rada papildu darba vietas. Kaut vai tiem pašiem frizieriem citā servisā, varbūt viņiem ir iespēja paceļot pa valsti savā atvaļinājumā. Parasti tas ražošanas multiplikators ir trīs - ja mēs radām vienu darba vietu, tas rada trīs kaut kur pa riņķi, kas apkalpo visu ražošanu,” norāda Gulbis.

"Olainfarm" UIN atlaides ļauj strādāt efektīvāk

23 miljoni latu piecu gadu laikā - tik vērienīgas investīcijas ieplānojis zāļu ražotājs „Olainfarm”, kurš arī saņēmis uzņēmuma ienākumu nodokļa atlaidi par šīm investīcijām 5,21 miljona latu apmērā. Investīcijas paredzētas gan ražošanas modernizācijā, gan energoefektivitātes celšanā un citos pasākumos. „Olainfarm” šīs investīcijas būtu veicis arī tad, ja nodokļu atvieglojumus nepiedāvātu, taču tad tas notiktu daudz ilgākā laika posmā, skaidro uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš:

„Pēc dažādiem aprēķiniem tās investīcijas, kuras mēs tagad veiksim piecu gadu laikā, pēc dažādām aplēsēm mēs būtu veikuši 8 līdz 10 gadu laikā. Attiecīgi vēlāk saņemtu visu efektu. Visi tie paši efekti būtu, bet tie būtu nevis 2018.vai 2019.gadā, bet 2024. vai 2025.gadā.”

Investīciju projekta realizācijas rezultātā paredzēts palielināt darbinieku skaitu, palielināt zāļu eksportu un saņemt lielāko atdevi no saražotā. Zāļu ražotājs aprēķinājis, ka viens no lielākajiem ieguvējiem no šī investīciju projekta realizēšanas būs tieši valsts budžets ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem.

„Salīdzinot ar to, vai mēs veicam investīcijas vai neveicam, pēc mūsu aprēķiniem tas rezultējošais rādītājs peļņas nodoklī ir tāds, ka jau piektajā vai sestajā gadā pēc projekta uzsākšanas mūsu ikgadējie maksājumi būs vairāk kā par miljonu lielāki,” skaidro Lapiņš. „Tas ir tikai uzņēmuma ienākuma nodoklis, šeit nav iekšā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas. Veicot šīs investīcijas, mēs stipri ātrāk samaksāsim ienākumu nodoklī 1,5 miljonus vairāk gadā, tas ko mēs kopā samaksāsim nodokļos, saņemot šo atlaidi, es domāju pārsniedz divus miljonus gadā.”

Pavisam kopā nodokļu atvieglojumus saņēmuši deviņi lielo investīciju projekti par kopējo summu 97 miljoni latu, paredzot 22 miljonu nodokļu atlaidi.

Nodokļu atlaides piešķiršana izsaukusi arī konkurentu neapmierinātību, kad ceturtās paaudzes interneta tīkla attīstībai visā valsts teritorijā nodokļu atvieglojumus par 29 miljonu latu investīcijām saņēma mobilo sakaru operators LMT. Abi pārējie operatori bija sašutuši, norādot, ka ceturtās paaudzes sakarus operatori ieviestu jebkurā gadījumā un saskatīja nodokļu atlaižu piešķiršanā konkurences kropļošanu. Tomēr Ekonomikas ministrija norādīja, ka arī abiem pārējiem operatoriem ir iespēja pieteikt savus investīciju projektus nodokļu atlaidēm, bet pagaidām nav zināms, vai „Tele2” un „Bite” to darīs.

Tomēr abiem operatoriem varētu būt jāpasteidzas ar savu investīciju projektu iesniegšanu, jo šo nodokļu atlaidi paredzēts piešķirt tikai līdz šā gada beigām. Lai gan uzņēmēji un arī Ekonomikas ministrija aicina pagarināt šīs atlaides darbības laiku, Finanšu ministrija uzskata, ka šis stimula instruments savu uzdevumu ir paveicis un tā turpināšana nav lietderīga. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins:

„Šis atvieglojums tika ieviests tūlītējā pirmskrīzes posmā, lai veicinātu investīciju atgūšanos. Kā mēs redzam, viņš netika izmantots ne 2011.gadā, ne 2012.gadā, bet aktīva pieteikšanās šiem projektiem sākusies tieši šogad, kad jau ir noturīgs iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas jau liecina, ka tas jau vairs nav kā krīzi atbalstošs pasākums, bet jau nedaudz prociklisks, pašā attīstības laikā uzņēmumi izmanto. Tāpēc mēs uzskatām, ka viņš savu uzdevumu ir izpildījis, tieši atdzīvināt investīciju nākšanu pēckrīzes posmā. Un mūsu vēlme nav vienkārši uzņēmējiem dāvināt šo naudu, jo arī budžetam šī nauda ir nepieciešama un nāk par labu tiem pašiem uzņēmējiem gan infrastruktūras veidā, gan ar veselākiem, izglītotākiem cilvēkiem.”

Uzņēmēji gan norāda, ka lielajiem investīciju projektiem ir nepieciešams ilgāks sagatavošanās laiks, tāpēc ir loģiski, ka pieteikumi nāk tikai tagad.

Nodokļu jomā svarīgākais ir prognozējamība

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver, ka nodokļi ir tikai viens no jautājumiem, kuru skatās investori, pirms investēt konkrētā valstī. Taču nodokļu jomā svarīgākais ir prognozējamība:

„Ir jāņem vērā, ka šādu atlaižu izmantošanai ir arī uzņēmumam jāsagatavojas, jo projekta plānošana, realizācija aizņem laiku. Līdz ar to šeit svarīga ir prognozējamība, lai būtu skaidrs, cik ilgi tā tiks piemērota, kurām nozarēm un uzņēmums var plānot savu darbību un īstenot.”

Arī „Staburadze” uzsver, ka sagatavošanās laiks, lai pieteiktos valsts atbalstam, ildzis vismaz pusgadu. Kompānijas vadītājs Rolands Gulbis norāda, ka aizķeršanās bijusi arī no valsts puses:

„Mēs kādu pusgadu darbojāmies, jo sākumā viņi nezināja mehānismus. Jumta kaut kādu normatīvo aktu uzraksta, pēc tam, kad aizej līdz ierēdnim, viņš saka - mums jau vēl pietrūkst normatīvās bāzes, mums nav tur astoņu Ministru kabineta noteikumu un vēl kādi regulējumi. Viņi sākumā nezināja, precīzi kā.”

„Staburadzi” satrauc pašreizējās runas, ka šo atbalsta instrumentu varētu pārtraukt, jo tas rada bažas, ka jau piešķirto atlaidi arī pēc kāda laika varētu atņemt.

„Svarīgākais ir nevis nodokļu lielums, bet stabilitāte, ja tu zini, tu plāno. Ja vienu dienu nodoklis ir 50, bet otru 15 un tad atkal 50, tad ļoti grūti veikt uzņēmējdarbību,” uzsver Gulbis.

EM: Atvieglojumi lielajām investīcijām ir jāsaglabā vismaz 7 gadus

Ekonomikas ministrija (EM) aizstāv uzņēmēju viedokli, ka atvieglojumi lielajām investīcijām ir jāsaglabā arī pēc 2013.gada vismaz septiņus gadus. Pēc ministrijas aplēsēm, varētu pārskatīt kādu citu no 22 atvieglojumu veidiem, lai sabalansētu budžeta ienākumus.

„Esošie nodokļu atvieglojumi ir dažādi, ir iespēja pārcelt zaudējumus uz nākamajiem taksācijas periodiem, šajā jomā vislielāko labumu guvušas finanšu institūcijas. Ekonomikas ministrijas skatījumā būtiskākais šobrīd būtu atbalstīt tos UIN atvieglojumus, ieviešot arī jaunus, lai nodrošinātu jaunu darba vietu radīšanu, mums nav vairs prioritāte norakstīt zaudējumus, tas periods ir aiz muguras,” saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc Finanšu ministrijas skaidrojuma, tieši zaudējumu norakstīšana, kā arī investīcijas jaunu ražošanas iekārtu iegādē līdz šim bijušas lielākās nodokļa atlaižu saņēmējas.

„Daudziem atvieglojumiem ir skaidrs mērķis,” saka Ilmārs Šņucins. „Kā piemēru varu minēt paātrinātās amortizācijas normas, kad uzņēmums var norakstīt ātrāk iegādātos pamatlīdzekļus. Zaudējumu pārnešanas normas, kas īpaši būtiski bija šajos gados, kad uzņēmums tekošā gada zaudējumus var norakstīt nākamajos gados. Tie ir divi lielākie posteņi.”

Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest jaunu atbalsta instrumentu ar ienākuma nodokļa atlaidēm pētniecībai un attīstībai, norāda ministrs Pavļuts:

„Mēs esam piedāvājuši papildus tiem uzņēmuma ienākuma nodokļa stimuliem, kas jau ir, ieviest jaunu, kas ir būtiski rediģēts vecais paņēmiens, tas ir stimuls privāto sektoru investīcijām pētniecībā un attīstībā. Tas ir palielināt šo atbalsta intensitāti un vienkāršot atlaides administrēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt uzņēmumu ieinteresētību ieguldīt finansējumu pētniecībā, jaunu produktu radīšanā, pētnieku pakalpojumu izmantošanā.”

Līdz šim par pētniecībā ieguldīto nodokļa atlaidi varēja saņemt tikai tad, ja tika radīts jauns patents vai jauna preču zīme, kas prasīja vairākus gadus veikt šo izmaksu uzskaiti, lai beigās pieteiktos atlaidei. Tagad tiek piedāvāts noteikt konkrētus pētniecības un attīstības pasākumus, par kuriem pienākas atlaide, turklāt to saņemt jau uzreiz esošā gada ietvaros.

Šis stimula instruments ir viens no tiem, kuru sagaida uzņēmēji. Tāpat viņiem svarīgi ir vēl divi pasākumi, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone:

„Ja mēs tiešām mērķtiecīgi gribam atbalstīt to, lai mūsu uzņēmēji kļūst konkurētspējīgi un eksportspējīgi, tad pirmām kārtām tās ir tehnoloģiskās iekārtas. Jaunās iekārtas un modernizējot iekārtas, kas dod iespēju ražot jaunu produktu līniju vai kā citādi. Otrais svarīgākais ir lielie investīciju projekti, kas sākas no trijiem miljoniem. Tas ir svarīgi jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu lielais, vai vidējais. Trešais ir attīstība un pētniecība, viss, kas ir investēts šajā jomā, ir jāpiemēro koeficients trīs.”

Koeficients trīs nozīmē, ka uzņēmuma peļņu, no kuras jāmaksā ienākuma nodoklis, varēs samazināt par trīs reizes lielāku summu nekā investēts pētniecībā un attīstībā. Arī šāda regulējuma ieviešanai Finanšu ministrija pagaidām nav gatava, norāda Ilmārs Šņucins:

„Finanšu ministrija uzskata, ka šis priekšlikums vēl nav tādā stadijā, lai būtu ieviešams. Mūs interesē, lai nodokļa regulējumi būtu skaidri gan nodokļu maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, lai neveidotos strīdi.”

Ārvalstu investoru padome aicina uz nodokļu ieņēmumiem skatīties plašākā kontekstā

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns norāda, ka katra valsts mēģina izdomāt kādu knifiņu, kā ieinteresēt investorus nākt tieši pie viņiem. Ja Igaunijā nav jāmaksā peļņas nodoklis, ja peļņu investē uzņēmuma attīstībā, tad Latvijā laba atbilde šim pasākumam bija nodokļu atlaide lielajām investīcijām un ieguldījumiem ražošanas iekārtās. Pirms kādu no šiem pasākumiem atcelt, ārvalstu investoru padome aicina uz nodokļu ieņēmumiem paskatīties plašākā kontekstā.

„No valsts skatu punkta labāk ir saņemt kaut ko no 15 procentu ienākuma nodokļa kaut kādā pārskatāmā periodā, nekā neko simtprocentīgi. Ja netiek veiktas investīcijas, uzņēmums nav, viņš nenodarbina, negūst peļņu, viņš nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli,” secina Greiškalns. „Ja šis palīdz pieņemt lēmumu, tad tas protams ir labi. Lai saņemtu peļņu, uzņēmumam jāveic ražošana, jāpatērē līdzekļi, jāiepērk resursi, jānodarbina cilvēki, par ko viņš maksā nodokļus. Tā kopējā ietekme uz budžetu, par ko pašreiz tiek runāts un kas ir iespējamais iemesls lēmuma nepieņemšanai par atlaides pagarināšanu, ir šaura skatīšanās uz uzņēmuma ienākumu nodokli. Bet varbūt mēs varam paskatīties plašāk uz to, kā tas ietekmē citus nodokļus, kā tas ietekmē nodokļus līdz laikam, kamēr nonāk līdz peļņai, no kuras tad būtu jāmaksā nodoklis ar atlaidi.”

Ekonomikas un Finanšu ministrijām dots laiks panākt kompromisus uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaižu jautājumos. Plānots, ka par nākamajos gados piemērotajām atlaidēm valdība lems kopā ar nākamā gada budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti