“Paziņojumā norādītais beigu termiņš bija 6.marts, bet informācija, kas tiek pieprasīta, ir tik apjomīga, ka to divu darba dienu, kuras jau tā ir saplānotas, protams, ir par maz,” savu neapmierinātību par 2.martā no VID saņemto apjomīgo noziedzīgi iegūto līdzekļu un terorisma novēršanas risku novērtēšanas anketu izsaka viena no grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītājām Ilona Markunaite. “ Vienkārši nav reāli par 2013., 2014., 2015., 2016. gadu apkopot visu uzņēmumu klientu plūsmu un visu, kas ir bijis.”
“Tāpat kā mēs, tās saņēmuši arī mūsu klienti, kuri nodarbojas ar nekustamiem īpašumiem, un tad mēs sapratām, ka mēs neesam pilnīgi pārliecināti, ka visi saprot, kā vispār to pildīt,” situāciju skaidro arī uzņēmēja un grāmatvede Ina Kārkliņa. Kā viņa, tā arī Ilona Markunaite kā būtiskāko problēmu min šādas nopietnas aptaujas veikšanai metodisko norādījumu trūkumu “piemēram, ja veidlapa prasa klientu skaita fiziskas personas norādīt pa gadiem - kādā laika periodā? Gada vidējo apkalpoto fizisko personu skaitu vai to fizisko personu skaitu 2013. gadā, kuri joprojām tiek apkalpoti? Un tas ir tikai viens jautājums no pāri par 60 jautājumiem četru gadu šķērzgriezumā. Divas dienas iedot uz šīs informācijas sagatavošanu laikā, kad 2013. gads vispār ir noarhivēts un toreiz vispār vēl bija lati. īstenībā tur ir ļoti daudz interpretācijas, un katrs no nodokļu maksātājiem aizpilda to veidlapu pēc savas izpratnes.”
Kopumā apjomīgā anketas pildīšana no 12 tūkstošiem EDS lietotāju jeb attiecīgā likuma subjektiem pieprasīta, lai sastādītu nacionālo noziedzīgi iegūto līdzekļu un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, tā nepieciešamību skaidro Finanšu ministrijas finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zicere:
“Tas ir liels pašnovērtējuma vingrinājums, un attiecīgi šādas anketas pilda gan visi likuma subjekti, gan uzraugi, gan arī mēs - kā Finanšu ministrija un citas iesaistītās ministrijas. Mērķis ir iegūt tādu pilnu 360 grādu novērtējumu par to, cik tad spēcīga ir šī sistēma valstī. Anketēšana ir tikai viens no tiem analīzes veidiem.”
Kā skaidro ministrijas pārstāve, iegūtie dati tiks izmantoti, sagatavojot arī pasākumu plānu noziedzīgi iegūto līdzekļu un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. Tas jāapstiprina jau līdz aprīļa beigām:
''Pirmkārt, šādi izvērtējumi valstij jāveic regulāri, mūsu gadījumā tas ir jau otrais riska izvērtējums, bet pirmais, kas tiek veikts tik plašā mērogā, un šī gada rudenī Latviju apmeklēs starptautiska ekspertu komisija, kas vērtēs mūsu valsts spēju cīnīties ar naudas atmazgāšanu.”
Šajā sakarā abas Latvijas Radio uzrunātās uzņēmējas bažīgas dara tiešī šīs sasteigti pieprasītās informācijas tālāka izmantošana.
“No vienas puses, tas ļoti svarīgi, un viņi te pat raksta, ka'' pateicamies par sadarbību un atbalstu valstiski svarīga dokumenta sagatavošanā'', bet nedod nekādu metodiku, kā tad viņu pildīt, un, ja tas ir tik svarīgi, tad gribētos arī tādu attieksmi. Negribētu kaut ko saķeksēt un iesūtīt, nedomājot, ka pēc tam, kad apkopos, būs pieņemti kaut kādi diezgan nopietni lēmumi, kuri ietekmēs mūsu darbību,” satraucas Ina Kārkliņa.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte nenoliedz – uzņēmēju bažas ir pamatotas:
“Jāpiekrīt, ka laika bija ļoti maz un informācija ir ārkārtīgi apjomīga. Arī mēs šobrīd ļoti smagi strādājam ar visu šo jautājumu, bet termiņi nekādā veidā nav atkarīgi no mums - tie ir uzlikti termiņi, jo Ministru kabinetā aprīļa beigās ir jāiesniedz šis ziņojums, nacionālo risku ziņojums, un šos termiņus mums liek SIA ''Deloitte Latvija'', kas ir atbildīga par šī ziņojuma izstrādi.”
Lai arī, kā skaidro Valsts ieņēmuma dienesta pārstāve - metodiskais atbalsts noziedzīgi iegūto līdzekļu un terorisma novēršanas risku novērtēšanā nepieciešamās aptaujas aizpildīšanā iespēju robežās tomēr nodokļu maksātājiem ticis sniegts, pāris dienas pēc noteiktā termiņa beigām VID saņēmis vien nepilnus trīs tūkstošus anketu jeb no ceturtās daļas to uzņēmēju, uz kuriem tas attiecināms. Un tas Latvijas Radio uzrunātajiem uzņēmējiem raisa bažas par tālāku šādas informācijas izmantošanu nākotnes plānu sastādīšanā cīņā ar ēnu ekonomiku.
