Kaut arī pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomikas dzinējspēks ir eksports, laikā, kad daudzi Latvijas uzņēmēji saskārušies ar grūtībām Krievijas tirgū, tā veicināšanu savās programmās iekļauj vien retais. Tikmēr uzņēmēji pret politiķu solījumiem izturas rezervēti, norādot, ka liela daļa no ražotājiem nepieciešamā programmās nav iekļauta.
Viens pēc otra karstās krāsns mutē ieslīd rupjmaizes klaipi. "Lāčos" ceptā maize, kas tradicionāli bijis produkts, kas savus patērētājus radis Latvijas iekšējā tirgū, pēdējo gadu laikā radis cienītājus arī ārpus valsts robežām. „Lāčos” strādājošie kopš krīzes laikiem pieraduši mērā pieraduši paļauties uz saviem spēkiem. Tai pat laikā no nākamā sasaukuma Saeimas cer sagaidīt reālu darbību trīs virzienos.
„Pirmkārt valstij vajag sakārtot valsts pārvaldi. Tas ir liels aparāts un tur ir nesaimnieciska darbība. Vajag ieviest sistēmu, kur katrs saimnieks ir savā vietā. Vajag arī tur ieviest atbildību un efektivitāti,” LTV atzina SIA "Lāči" izpilddirektors Atis Blinds.
„Otra lieta - cīnīties ar korupciju un ēnu ekonomiku, jo konkurences apstākļi mūsu uzņēmumiem diemžēl nav vienādi. [..] Beigās būtu vajadzīgs nodokļu ilgtermiņa plāns un stabilitāte likumdošanā, lai, spēlējot spēli, noteikumi nemainītos un mēs spēli varētu nospēlēt līdz beigām,” uzsvēra Blinds.
Ja tiktu realizētas šīs prioritātes, tās, pēc Blinda domām, radītu gan vienlīdzīgākus konkurences apstākļus uzņēmumiem iekšējā tirgū, gan dotu labāku platformu startam ārvalstu tirgos, ļaujot prognozēt ražošanas izmaksas ilgākā laika termiņā.
Atšķirībā no "Lāčiem", uzņēmuma „Sidrabes” ir krietni slepenāka gaisotne te nedrīkst nedz filmēt, nedz ienest mobilos telefonus ražošanas zonā. Tai pat laikā "Sidrabes" vadītājs Nils Veidemanis, neslēpj to, ko cer sagaidīt no nākamās Saeimas. Un tas ir lielāks atbalsts zinātnei.
„Izglītība un zinātniskās institūcijas ir tās, kas nākotnē pacels Latvijas ekonomiku, jo tikai inovatīvās zināšanas, inovācijas spēs Latvijai radīt jaunas darba vietas. Ražošana ar zemu pievienoto vērtību, ar dārgām izejvielām un lielu enerģijas patēriņu nav perspektīvas. Tomēr mums jāskatās uz augstu pievienoto vērtību. Zinātniskās institūcijas Latvijā ir saskaldītas. un ir jābūt šim apvienošanas procesam. Nākamajai Saeimai ir jāsaprot, kurām nozarēm dot atbalstu un kurām nedot,” uzskata Veidemanis.
Gan "Lāčiem", gan "Sidrabei" šobrīd ir sadarbības partneri Krievijā. Lai arī šie abi uzņēmumi atšķirībā no citām Latvijas kompānijām sankciju karā nav cietuši, to skatījums uz valsts palīdzības nepieciešamību sankciju skartajām nozarēm ir atšķirīgs.
Veidemanis uzskata, ka „no mūsu nodokļu maksātāju naudas un Eiropas naudas nevar sniegt atbalstu tādiem uzņēmējiem, kuri orientējas tikai uz Krievijas tirgu, viņiem agri vai vēlu jāpazūd no tirgus”.
„Es arī kā nodokļu maksātājs neatbalstu, ka mana nauda aiziet tuksnesī,” sacīja Veidemanis.
To, ka palīdzības mehānismi nav ilgtspējīgi atzīst arī "Lāčos". Tiesa, realizācijas iespējas rietumu tirgū aizvien ir ierobežotas.
„Mēs kā uzņēmēji tirgojam preci tur, kur to pieprasa. Daudziem nav noslēpums, ka austrumos mūsu Latvijas prece ir vairāk pieprasīta nekā rietumos. Mēs tirgojam preci tur, kur to var notirgot,” pauda Blinds.
"Sidrabes" vadītājs gan ir pārliecināts, ka Latvijā jau gadiem ilgi tiek realizēta ačgārna izglītības un kultūras politika. Aizvien lielākā daļa uzņēmēju angļu valodas vietā vairāk zina krievu valodu, tāpēc izvēlas vieglāko ceļu darbībai Krievijā. Tikmēr iespējas Eiropas valstīs, kas šobrīd uzskatāms par mājas tirgu, netiek izmantotas.
