Dienas ziņas

Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā

Dienas ziņas

Vai Latvijas lauki ir pagātne?

LTRK iebilst pret nodokļu reformas galīgo versiju

Uzņēmēji neatbalsta nodokļu celšanu un aicina sākt sarunas par nodokļu reformu no baltas lapas

Diskusiju par nodokļu reformu vajadzētu sākt no baltas lapas – tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). LTRK neatbalsta koalīcijas partiju plānotās izmaiņas nodokļu reformā, kas palielinātu darbaspēka nodokļus vai ieviestu lielāku progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Uzņēmēju pārstāvji skaidro, ka diskusiju laikā, pakļaujoties kādu partiju spiedienam un meklējot naudu veselībai, sākotnēji iecerētie uzlabojumi ir pārvērtušies piedāvājumā, kas pilnīgi noteikti neesot atbalstāms.  

Pēc tam, kad koalīcija nolēma palielināt sociālo nodokli par vienu procentpunktu, kā arī diskutēt par lielāku progresiju iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmēju pārstāvji Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas sākotnēji bija nodokļu reformas rosinātāja, sanāca uz padomes sēdi, kurā secinājuši – reformu ar šādiem papapildinājum atbalstīt nevar.

Uzņēmēji ir gatavi savu protestu, ja vajadzēs, paust arī skaļi un asi.

Pagaidām LTRK aicina partijas sēsties pie diskusiju galda, lai atgrieztos pie valdībā jau apstiprināto nodokļu pamatnostādņu principiem.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka reformas mērķis bija samazināt darbaspēka nodokļus, taču šobrīd tiek iets pretējā virzienā. Savukārt nauda veselības aprūpei jāmeklē valsts tēriņu pārskatīšanā, uzskata Rostovskis.

LTRK prezidents arī uzskata, ka sasaistīt veselības aprūpes finansējuma meklēšanu ar nodokļu sistēmu nemaz nav pareizi, jo tad tikpat labi līdzīgi varētu rīkoties saistībā ar naudas meklēšanu ceļiem vai izglītībai.

“Nodokļu reforma bija pamatā orientēta uz visiem sabiedrības slāņiem, lai tiešām iedzīvotājiem paliktu uz rokas vairāk naudas. Šobrīd tās pamattēzes ir apliktas ar ļoti daudzām lietām. Ja ir runa par sociālo nodokli, vēl kaut kādām lietām, tad mēs vienā pusē tā kā sakām, ka mēs mazinām nodokļus, otrā pusē mēs viņus ceļam. Šis jau mūs vairs neapmierina. Tas, kur ir jāskatās, ir jāskatās valsts tēriņos,” sacīja Rostovskis.

“Ja Latvijai šobrīd ir aptuveni 7 miljardi eiro liels budžets, tad man ir pilna pārliecība, ka, saimnieciski rīkojoties, vienus 10% var noteikti ietaupīt,” uzsvēra LTRK prezidents.

LTRK prezidents Aigars RostovskisMāris Klūga

    Viens no šiem virzieniem būtu valsts un pašvaldību pakalpojumu iepirkumi. Jau tagad nereti redzams, ka, piemēram, būvniecībā privātu objektu celtniecība kvadrātmetrā izmaksā krietni lētāk nekā valstij vai pašvaldībai, norādīja uzņēmēju pārstāvji.

    LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš piebilda, ka naudas meklējumi veselībai nodokļu reformas sakarā izrādījusies torpēda pašai nodokļu reformai.

    “Jā, patiešām tas darbs uz priekšu virzījās ļoti labi, tagad tā zupa ir kļuvusi absolūti nebaudāma. Mēs aicinām atgriezties pie baltas lapas, varbūt pārliekot mazliet termiņus, nedzenot zirgus, bet atgriežoties uz mērķiem, kas bija uzstādīti,” sacīja Endziņš.

    Premjera pārstāvis Andrejs Vaivars Latvijas Televīzijai gan atzina, ka atgriešanās pie baltas lapas nenotiks.

    Pēc dažādām konsultācijām, aprēķiniem un situācijas analīzes koalīcija nonāca pie attiecīgā modeļa veselības aprūpes finansēšanai un šobrīd ar to jāvirzās uz priekšu.

    Jau ziņots, ka valdība 9.maijā panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”.

    Taču pēc ilgām diskusijām un lēmuma atlikšanas, apskatot un izbrāķējot vairākus variantus, valdību veidojošās partijas trešdien, 14.jūnijā, beidzot izšķīrās par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti