Amatnieks Andris Ločmelis ādas apstrādi apguvis pašmācības ceļā, kad pēc studijām Jelgavā, kur iegūta mērnieka profesija, un darba Rīgā atgriezies uz savām lauku mājām Balvu novada Briežuciema pagastā. Ar ādas apstrādi viņš darbojas jau aptuveni astoņus gadus. Un tā ir kļuvusi par jaunā meistara pamata nodarbošanos.
„Patīk dažādi ādas aksesuāri, rokassprādzes, taču nekur īsti nevarēja nopirkt to, ko pašam gribas, tad izdomāju pats pamēģināt kaut ko uztaisīt. Pamēģināju vienu, otru, un tā tas pamazām aizgāja. Top ļoti daudz kas – aproces, jostas, maki, somas, piekariņi, visdažādākās lietas, ir kaut kas, ko pasūta, kaut kas specifisks, ko cilvēkam vajag,” pastāstīja amatnieks.
Pateicoties internetam, izstrādājumus var pārdot visā pasaulē, Ločmelim teju 80% pircēju ir no ārzemēm, lielākoties no Amerikas.
„Tā ir mūsdienu priekšrocība, ka var strādāt praktiski no jebkuras vietas, kur ir internets, nu, man vajag, lai būtu pasts tuvumā, lai es savu preci varu nosūtīt,” stāstīja Ločmelis.
Lai kļūtu par amatnieku un ar to pelnītu iztiku, ir jābūt drosmei, ir jānotic sev, ka to var darīt un ka tas izdosies. Tas ir viens no izaicinājumiem, uzsākot darbību.
Amatnieks sacīja: „Protams, uzsākot darbību, ir ļoti daudz šaubu, ne tikai pašam par sevi, bet no apkārtējiem, ka labāk strādāt kādu algotu darbu un tur būs noteikta alga un būs stabili, bet šādi tu nevari zināt, varbūt ieguldīsies, bet tev nekas nesanāks.”
Ločmelis ir izmantojis biznesa inkubatora atbalstu, lai pilnveidotu savu darbības jomu. Atzīst, ka ir dažādas iespējas, kā gūt arī finansiālu atbalstu, taču līdz šim viņam nav bijusi nepieciešamība pēc tās. Taču kā trūkumu, kas apgrūtina darbību, Ločmelis minēja neskaidrības ar nodokļu sistēmu.
Arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem raksturoja kā nedraudzīgu, uzsverot, ka sīkajam biznesam ir nepieciešami viegli administrējams nodokļu režīms.
„Jāsaka, ka šobrīd sīkā biznesa viss regulējums ir tik sadrumstalots, tik sarežģīts, tur prasās uzlabojumi,” pauda Endziņš.
2010.gadā, finanšu krīzes laikā izveidotā mikrouzņēmuma atbalsta programma, kas sīkajiem uzņēmējiem paredzēja iespēju kļūt par patentmaksātājiem, un mikrouzņēmuma nodoklis, bija krietni atbalstošāka.
„Bet jāsaka, ka, laikam ejot, abi šie nodokļu režīmi ir sagandēti, jo patentmaksas ir ļoti reti izmantotas un tur ir sašaurinātas iespējas, un mirkouzņēmuma nodoklim ir tik daudz tie grozījumi, ka šo režīmu izmanto gaužām maz. Tas, kas bija plānots, kā labs aizvietotājs, saimnieciskās darbības konts, ar domu, ka atver bankā kontu un tad automātiski nodokļu maksājuma summa aiziet nodokļu administrācijai, bet arī tā ideja ir iesprūdusi varas gaiteņos, no tā nodokļu vienkāršības viedokļa tur izaicinājumi ir,” atzīmēja Endziņš.
Savukārt jau krietni labāka situācija ir ar finansiāla atbalsta saņemšanu, tur palīdz arī vietvaras, sniedzot līdzfinansējumu dažādu ideju attīstīšanai, tāpat darbojas arī biznesa inkubatora programma, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas ir labs veids kā uzsākt un attīstīt amatniecību jau par nelielu biznesa formu.
