Uzņēmēji: Ideja valstij apmaksāt slimības lapas pirmo dienu būs papildu slodze darba devējiem

Nenozīmīgs ielāps, darbības imitācija un atbildības novelšana no valsts uz darba devēju pleciem – tik skarbu vērtējumu Latvijas Radio aptaujātie uzņēmēji velta Finanšu ministrijas iecerei darbnespējas lapas pirmo dienu apmaksāt no valsts maka, lai mudinātu cilvēkus nedoties slimiem uz darbu.

Uzņēmēji: Ideja valstij apmaksāt slimības lapas pirmo dienu būs papildu slodze darba devējiemLinda Zalāne

Finanšu ministrijas ierosinājums ir ieguvums darba ņēmējam, bet darba devējam tā būs papildu slodze, pārliecināts būvkopmānijas “Velve” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tāpat kā pavasarī vajadzētu samainīt B lapu ar A lapu vietām, proti, pirmās deviņas slimības dienas apmaksā valsts un pēc tam darba devējs. Bet samaksa no valsts maka par pirmo slimības dienu neko nelīdzēs.

“Manuprāt, tas nav pareizs ielāps. Tā ir tāda darbības imitācija.

Varbūt skarbi skan, bet viena diena būtībā neko neatrisina. Papīru kārtošana darba ņēmējam un darba devējam, uzskaite – būs, nebūs Covid-19 pozitīvs. Vēl valstij administratīvais resurss jātērē šo vienu dienu uzskaitīt. Tiešām? Tad drīzāk es teiktu, ka es piekrītu Ekonomikas ministrijas nostājai, ka kompensē darba nespējas lapas darbiniekiem no pirmās dienas un atjauno dīkstāves pabalstus. Tad būtu ieguvums,” vērtēja Rokens.

Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") piedāvājums ir atbildības novelšana uz darba devēju pleciem, jo ne vienmēr dienas laikā var tikt vizītē pie ģimenes ārsta, kā arī uz Covid-19 testu veikšanu ir jāgaida rindā.

“Šobrīd darba devējam, ieraugot šņaukājošu darbinieku, ir jāizdara izvēle: vai sūtīt mājās un neapdraudēt citus darbiniekus, vai tomēr riskēt un nodarbināt.

Jāatzīmē, ka ļoti dārgi izmaksā darbinieka sūtīšana mājās, jo kādam viņa vietā darbs būs jāpaveic. Tas nozīmē, ka jāmaksā ne tikai par slimā darbinieka slimības lapu, bet kādam būs jāsamaksā par darbu, kuru nevar padarīt slimotājs. Ja vēl tas jādara virsstundu ietvaros, tad darba likums paredz vēl 100% piemaksu tiem, kas šo darbu paveic,” norādīja Klauss.

Līdz ar to darba devēji ne vienmēr var finansiāli atļauties rīkoties, kā vajadzētu šādas pandēmijas apstākļos. Viņaprāt, pareizāk būtu, ka darba devējs nemaksā, kamēr vien darbinieks nav ticis pie ģimenes ārsta un uztaisījis Covid-19 testu.

“Būtu tikai pareizi, ka vismaz pirmās piecas dienas darba devējam nebūtu jāmaksā. Tas nav nekas izņēmuma kārtā. Ja mēs paskatāmies, pat normālos laikos Igaunijā darba devējam, ja nemaldos, pirmās četras dienas nav jāapmaksā no slimošanas. Tad mēs tikai ārkārtas situācijā pietuvotos tam, kas Igaunijā ir norma,” stāstīja Klauss.

Arī apsardzes uzņēmuma “Grif” valdes loceklis Ainars Bundulis uzsver, ka patlaban svaru kausi slimības lapu apmaksas ziņā valsts un darba devēja pusē nav vienlīdzīgi. Viņaprāt, pie jebkādas saslimšanas būtu tikai vienlīdzīgi, ka pirmās septiņas darbinieka slimošanas dienas apmaksātu no valsts maka. Finanšu ministrijas ierosinājumu atmaksāt no valsts pirmo slimības dienu viņš vērtē šādi:

“Principā darbiniekiem tas varētu būt patīkami. Vai tas palīdzēs risināt jautājumu par Covid-19 – grūti pateikt. Šeit es neredzu nekādu atbalstu uzņēmumiem.

Ja valsts atmaksātu slimības lapas, kas saistās ar Covid-19, un uzņēmumiem nebūtu jāmaksā, tad tas būtu zināms atbalsts.”

Bundulis stāstīja, ka iespēja veikt Covid-19 testu bez ārsta norīkojuma bija lielāks atbalsts, jo tagad gadījumā, ja Covid-19 testam nav ārsta norīkojuma, tad par to maksā uzņēmums.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide skaidroja, ka patlaban Covid-19 saslimšanas un karantīnas gadījumā slimības B lapu no pirmās dienas apmaksā valsts. Ja ir citas saslimšanas, tad A lapu līdz desmitajai dienai apmaksā darba devējs un pēc tam valsts.

Finanšu ministra ierosinājumu viņa komentēja kodolīgi – tā ir Ministru kabineta kompetence piešķirt finansējumu un mainīt šos normatīvos aktus.

KONTEKSTS:

Šonedēļ darbu atsāka valdības darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā, kura strādāja pavasarī ārkārtējās situācijas laikā. Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) iepriekš norādīja, ka darba grupa varētu vērtēt iespēju apmaksāt darba nespējas lapu no pirmās dienas, jo bieži vien darbadevēji šo izmaksu dēļ nemudina sasirgušos darbiniekus palikt mājās, un tas veicina vīrusa izplatīšanos.

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Un no pirmdienas, 9.novembra, Latvijā atkal būs spēkā ārkārtējā situācija ar jauniem stingrākiem ierobežojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt