Lielbritānija ir sestais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Kā liecina statistika, šogad līdz augustam uz Angliju eksportētas preces un pakalpojumi 436 miljonu eiro vērtībā, kas ir vairāk nekā 5% no Latvijas kopējā eksporta. Latvijas eksportā uz Lielbritāniju divas trešdaļas ir koks un zāģmateriāli.
“Zāģmateriāli un koka izstrādājumi šogad aizvesti par 275 miljoniem eiro. Arī dažāda veida metāla un alumīnija būvkonstrukcijas un elektroiekārtas, dažādi mehānismi, aparatūra, mēbeles: farmācija ir mazāka nekā 10 miljoni. Šogad pakalpojumu grupā mēs redzam, ka tur ir gaisa transports un aviācijas nozare, ceļojumi un finanšu sektors. Mūsu eksports uz Lielbritāniju šogad astoņos mēnešos sarucis par 12%,” pastāstīja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.
Eksportu gan ietekmē ne tikai “Brexit”, bet arī Covid-19 pandēmija.
Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja semināru par izmaiņām eksportā uz Lielbritāniju. VID Muitas pārvaldes pārstāve Irēna Knoka pastāstīja – Latvijas institūcijas gatavojas, ka Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.
“Ņemot vērā, cik brīva bija preču kustība līdz šim, pēkšņi parādās administratīvais slogs jeb muitas kontrole. Dalībvalstīm pēkšņi parādās ārējā robeža – Francijai Eirotunelis, Beļģijas un Nīderlandes ostas, kur notiek visaktīvākā kravu pārkraušana. Turi ir ļoti nopietni jāgatavojas. Pieaugums kravu apstrādes ziņā būs maksimums kādi 10%.
Lielāka slodze būs lidostas muitas kontroles punktam un Rīgas ostai. Galvenais ir sagatavoties savlaicīgi.
Pirmais, uz ko mēs aicinām – saņemt speciāli muitas vajadzībām paredzēto “Eori” numuru. Tas neprasa papildu izmaksas. Muitas procedūras pirms 1. janvāra nokārtot nebūs iespējams, bet sagatavoties var jau šodien,” norādīja Knoka.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone zināja stāstīt – uzņēmēji gatavojas, ka eksports uz Lielbritāniju sadārdzināsies. “Mēs aicinām pievērst uzmanību nākamā gada 1. janvārim, kad būs piekļuve Eiropas sistēmām, lai pabeigtu preču pārvietošanas darbības. Ļoti jāuzmanās, lai pāreja nebūtu sarežģīta un dārga.
Protams, ka visi jau ir aprēķinājuši savas izmaksas, jo tās būs līdzīgas kā uz trešās pasaules valstīm,” sacīja Meņģelsone.
Uzņēmēji no valsts gaida kontaktpunkta izveidi. “Tā būtu laba prakse. Ja notiek kādas izmaiņas, šis kontaktpunkts ātri var dot savu vērtējumu gan par praktiskām lietām, gan par to, kā risināt problēmjautājumus.
Ļoti svarīgi, lai ir kāds, kas zina visus aspektus un var ātri palīdzēt, jo parasti tas saistīts ar laiku un naudu.
Laika gaitā lielāka pieredze būs arī uzņēmējiem, līdz ar to jautājumu būs mazāk,” sacīja Meņģelsone.
Bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Lielbritānijas pārstāvniecības vadītājs, tagad LIAA direktora vietnieks Reinis Āzis vērtēja, ka Latvijas eksports uz Lielbritāniju samazinās pakalpojumu nozarē un tūrismā. Viņš lēsa, ka “Brexit” visnegatīvāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus.
“Pieredzējušiem eksportētājiem ir komanda, kas strādā gan Lielbritānijā, gan trešās pasaules valstīs, un šie uzņēmēji būs spējīgi pārorientēties un tikt galā ar izaicinājumiem. Mazie un vidējie uzņēmumi, kas eksportē tikai uz ES, viņiem parādās eksporta, importa procedūras un administratīvie dokumenti, kas pirms tam nebija. Otra galvenā lieta ir tarifi un kvotas, tad jāskatās pa produktu grupām. Piemēram, kokrūpniecībā un elektronikā mēs Lielbritānijas tirgū konkurējam ar citām ES valstīm, tagad noteikumi visiem būs vienādi. Briti, kopš pagājušā gadsimta vidū iestājās ES, nav piemērojuši šīs procedūras.
Es sagaidu, ka arī britu partneru pusē būs diezgan nozīmīgas aizķeršanās, par kurām pat uztraucos vairāk nekā par mūsu uzņēmēju konkurētspēju,” atzina Āzis.
VID aicina uzņēmējus sekot aktuālajai informācijai par izmaiņām muitas tarifos un procedūrās eksportam uz Lielbritāniju VID mājaslapā un EDS sistēmā.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
