Uzņēmēji atzīst, daudz vairāk par nodokļu celšanu uztrauc nestabilitāte un neziņa, kad to gaidīt.
Nākamgad plānotās nodokļu izmaiņas nesaskan ar tiem solījumiem, ko politiķi deva vēl pirms gada. Strīdi sākās jau ar to, kurus nodokļus mazināt. Ja pērn ministru un sociālo partneru paraksti tika likti uz dokumenta, kas paredzēja mazināt ienākumu nodokli, šī gada augustā tas izrādījās sociālais nodoklis. Taču pēkšņie lēmumi par to, kurus nodokļus palielināt, izraisīja vēl lielāku neizpratni. Uzņēmējus īpaši skar nodoms palielināt subsidētās enerģijas nodokli, kā arī vides nodokli, ko rosina Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Tas ietekmēs drukātās reklāmas ražotājus, jo būtiski pieaugs izdevumi par tai izmantojamo papīru. „Tas nozīmē to, ka produktu, kuru jūs šodien pasūtat tipogrāfijā, kur jums nodrukā reklāmas bukletu vai ko citu, jūs samaksāsiet no 30-100% pie cenas,” saka SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.
Ziņa par jau nākamgad gaidāmo nodokli nākusi kā pārsteigums 20. augustā. Nozarē secina - sarunas par to vajadzēja sākt vismaz gadu agrāk. „Diskusija, kas mums ir radusies šodien, paldies dievam, virzās uz priekšu vismaz tādā veidā, ka mēs arī runājam ar VARAM. Bet tā varēja sākties jau krietni iepriekš un uz doto mirkli mēs būtu atraduši risinājumu, kas būtu derīgs gan VARAM, gan arī tautsaimniecībai un poligrāfijas nozarei, un nevis mēs tagad sēdētu sašūmējušies - gan viņi, gan mēs,” skaidro Trokša.
Arī nodokļu speciālisti saka - process par pārdomātu valsts politiku, kas nodrošina stabilitāti, īsti neliecina. „Šis gads izceļas ar izcilu neprognozējamību! Jo pašreiz pēdējā laikā tiek pieņemti pilnīgi ar sabiedrību nekomunicēti lēmumi, kur tiek mainītas gan likmes - uz augšu uz leju, gan dažādi lielumi un citi rādītāji, kas iespaido nodokļu maksāšanu,” stāsta „KPMG Baltic” vecākā menedžere, nodokļu speciāliste Gunta Kauliņa.
Speciāliste norāda - uzņēmēji plāno savu darbību ilgtermiņā. Tādēļ izdevumi, par kuriem uzzina tikai dažus mēnešus iepriekš, var nopietni iedragāt vēlmi un iespējas šeit uzturēt uzņēmumus.
Finanšu ministrija, kas atbild par nodokļu politiku, viena gan atbildību par situāciju uzņemties negrib. Finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka situācija ir daudziem uzņēmējiem nelabvēlīga. Taču tas esot arī uz visu citu ministriju sirdsapziņas, jo nākamgad budžetā paredzēti lielāki izdevumi, finanšu plānošanu virza dažādi ultimāti, ko Andris Vilks dēvē arī par bezatbildīgiem. Bet nauda kaut kur esot jāņem. Jauni vai lielāki nodokļi ir viens no veidiem.
„Budžets mums principā ir salikts un pēc budžeta pieņemšanas varbūt mums iestāsies tāds zināms pamiers un tomēr uzņēmēju balss vai pragmatiski domājošo cilvēku balss ņems virsroku. Jo tagad tas viss kaut kā ir ļoti sakaitēta atmosfēra, kaut kā ļoti nepamatoti,” norāda Vilks.
Budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā Saeimā varētu notikt tikai novembrī. Neskaidrības gan saglabāsies diezgan ilgi un attiecīgi jaunajai nodokļu kārtībai būs jāsagatavojas nepilnos divos mēnešos.
