Uzņēmēji Covid-19 krīzē rosina atbalstīt arī daļēji strādājošas kompānijas

Daļējs dīkstāves pabalsts, lai atbalstītu tos uzņēmumus, kuri strādā, nevis nestrādā, un valsts apmaksāta darba nespējas lapa jau no pirmās dienas – šādus ierosinājumus sociālie partneri šodien “cels galdā” finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā, kas sanākusi uz pirmo sēdi, lai uzklausītu informāciju par nozarēm papildus nepieciešamajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes mazināšanai.  

ĪSUMĀ:

  • FM Covid-19 krīzes darba grupā piedāvās atbalstīt daļēju dīkstāvi.
  • Uzņēmēji arī vēlas, lai valsts apmaksā darba nespējas lapa jau no pirmās dienas.
  • Reirs: Atbalsts saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas dēļ būs kombinēts.
  • Aizliegumu dēļ cietušajiem būs dīkstāves atbalsts; strādājošiem uzņēmumiem – subsidētās darbavietas.
  • LTRK: Valdībai jāatsakās no ieceres par minimālajām sociālajām iemaksām.
  • LTRK: Pavasarī tā bija kļūda maksāt dīkstāves pabalstu par nekā nedarīšanu.
  • LTRK rosina atbalstīt uzņēmumus, kas kaut minimāli turpina strādāt.
  • Arī LDDS rosinās apmaksāt darba nespējas lapas no pirmās dienas. 
  • LDDK: Svarīgi noturēt lielos ražojošos uzņēmumus ar lieliem darba kolektīviem.
  • LDDK: Jānodrošina testēšana, lai nav jāslēdz ražotnes daļas.

Atbalsts saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas dēļ būs kombinēts, paredzot atbalstu gan strādājošajiem, gan arī uzņēmumiem, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Uzņēmēji Covid-19 krīzē rosina atbalstīt arī daļēji strādājošas kompānijas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vienlaikus viņš akcentēja, ka atbalsta mehānismi, kas bija pieejami Covid-19 krīzē pavasarī, bija ļoti veiksmīgi, ļaujot Latvijai šobrīd nonākt situācijā, kad bezdarba līmenis pēc ilga laika perioda ir zemāks nekā Igaunijā.

“Ieviešot šo dīkstāves pabalstu pavasarī, mēs devām atelpu uzņēmumiem, un no apmēram 55 000 cilvēku, kas saņēma dīkstāves pabalstu, 40 000 tagad strādā tajās pašās darbavietās, kur viņi strādāja iepriekš. Ja nebūtu dīkstāves pabalstu, ja nebūtu subsidēto darbavietu, darba devējam nebūtu iespējas maksāt algu, un šie cilvēki nonāktu bezdarbnieku statusā,” sacīja ministrs.

Atskatoties nesenā pagātnē, viņaprāt, ir iespēja izvērtēt atbalsta pasākumu efektivitāti un tos gadījumus, kad tie pilnībā nesasniedza mērķi. Gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu par ārkārtējās situācijas nepieciešamību, varēs lemt par nepieciešamo atbalstu, un tas būs kombinēts.

Piemēram, nozarēs, kurās būs aizliegumi, tad būs dīkstāve; ja būs samazināts darbības apmērs, būs subsidētās darbavietas.

Atšķirībā no pavasara par dīkstāves atbalstu un subsidētām darba vietām varēs lemt neatkarīgi no tā, būs vai nebūs ārkārtas situācija, preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra Reirs.

Viņš arī apliecināja, ka piektdienas valdības sēdē par atbalsta mehānismiem vēl nelems.

 “Šoreiz šīs palīdzības izmantosim mērķēti - gan pa sektoriem, gan pa nozarēm, ja tiks slēgtas kādas nozares vai būs kādi ierobežojumi. Mums bija nopietnas diskusijas, vai ir nepieciešams dīkstāves pabalsts vai subsidētās darba vietas. Mana atbilde ir gan, gan. Jo, ja mēs pilnībā pārtraucam kādas nozares darbu uz laiku, tad nav uzņēmējam naudas līdzmaksājumiem, līdz ar to mums ir jāuzņemas atbildība, lai cilvēkiem būtu iztikas līdzekļi,” sacīja ministrs.

Reirs uzsvēra, ka atšķirībā no pavasara atbalsts būs vismaz minimālā atalgojuma apjomā. Ja cilvēks pelna vairāk, tad pabalsts būs lielāks. Tāpat būs arī pabalsta apmēra griesti.

Reirs pauda cerību, ka viņa vadītās darba grupas dalībnieki šādu ierosinājumu atbalstīs.

Bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda, ka pirmais darbs, ko valdībai vajadzētu darīt: noņemt no darba kārtības ieceri noteikt minimālās sociālās iemaksas un ierobežot sīko uzņēmumu darbību. Viņaprāt, šis ir nepiemērots brīdis, lai šādas reformas veiktu.

Savukārt, atskatoties uz kļūdām pavasarī, Endziņa ieskatā – tā bija kļūda maksāt dīkstāves pabalstu par nekā nedarīšanu.

Protams, bija uzņēmumi, kuriem dīkstāves pabalsts ļāva izdzīvot, bet, ar šodienas acīm raugoties, vajadzētu mainīt pieeju no tās, kas bija pavasarī.  

“Maksāja uzņēmumiem, ka tie neko nedara, un valsts vēl kontrolēja. Ka tikai kāds, nedod Dievs, nemēģina rosīties. Šobrīd vajadzētu citu pieeju, proti, censties stutēt tos, kuri kaut vai minimālā apjomā, bet tomēr turpina darīt. Trešā lieta: vajadzētu meklēt tādus risinājumus, kas palīdz no ekonomikas viedokļa, proti, palīdz nozarēm, palīdz uzņēmumiem, bet vienlaikus ir arī ar pozitīvu ietekmi uz kopīgo cīņu ar Covid-19,” sacīja Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka viens no labiem atbalsta rīkiem būtu, ja darba nespējas lapas pilnā apmērā jau no pirmās dienas apmaksātu valsts, jo patlaban pirmajās darbinieka slimošanas dienās izmaksas ir uz darba devēja pleciem. Pašlaik valsts apmaksā darba nespējas lapu no 11. dienas, bet pirmās 10 dienas apmaksā darba devējs.

Šādu ierosinājumu Reira vadītajā darba grupā galdā cels arī Latvijas Darba devēju konfederācija.

Konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēju ieskatā vajadzētu paredzēt izmaiņas atbalsta pasākumos, salīdzinot ar pavasari.

“Aicinām pieņemt tādus noteikumus, regulējumu, kas ļautu uzņēmējiem pie nosacījuma, ja ir kādi ierobežojumi, nodarbināt kaut mazākā apjomā, kaut mazāk stundu, mazāk dienu un attiecīgi kompensēt pārējo daļu, nevis maksāt par pilnīgu dīkstāvi. Ļoti svarīgi, lai mēs noturētu lielos ražojošos uzņēmumus ar lieliem darba kolektīviem. Lai to izdarītu, ļoti svarīgi ir nodrošināt testēšanu, lai nepieļautu situāciju, kad jāslēdz ražotnes daļas vai atsevišķas darbinieku maiņas,” sacīja Meņģelsone.

Meņģelsone arī atklāja, ka darba grupā rosināja ieviest steidzamākos priekšlikumus un principus: “Daļa no tiem ir saistīti ar to, ka, ja būs kaut kādi vēl lielāki pulcēšanās ierobežojumi, tad tiem jāiet roku rokā ar atbalsta mehānismiem uzņēmējiem. Ja, piemēram, Veselības ministrija rosina brīvdienās slēgt ēdināšanas iestādes, tad attiecīgi tam neiegūtajam ienākumam jāliek pretim kompensācija. Tāpat ir svarīga intensīva informācijas apmaiņa ar lielo uzņēmumu vadītājiem saistībā ar testēšanas iespējām, lai slimība neieietu uzņēmumos un apstādinātu to darbu.”

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība plāno lemt, vai nepieciešams ieviest ārkārtējo situāciju. Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tad tā stāsies spēkā pirmdien, 9. novembrī.  

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās strauji pieauga. 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt