Uzņēmēji norādīja, ka valdības rīcība atsauksies tautsaimniecības stagnācijā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā.
„Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu „ekonomikas izrāviens” un prioritāti – „tautas saimniecības izaugsme. Šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa. Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,” sacīja LTRK prezidents Gundars Strautmanis.
Savukārt LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka ekonomikas izrāviena sasniegšanai ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. „Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,” viņš piebilda.
Tāpat uzņēmēji norādīja, ka prioritātē „Cilvēka drošumspēja” nepamatoti daudz priekšlikumu ir orientēti uz publiskā sektora administratīvās kapacitātes stiprināšanu, aizmirstot, ka tam primāri ir nepieciešami ieņēmumi – ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme – iekšzemes kopprodukta (IKP)pieaugums. Tāpat iezīmējās vēlme radīt jaunas darba vietas publiskās pārvaldes sektorā, kas ir pretrunā ar mērķi, veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Publiskajam sektoram ir jāturpina mērķtiecīgi strādāt pie darba efektivitātes uzlabošanas un atlīdzības reformas, saistot to ar izmērāmu darba rezultātu.
Uzņēmēji arī uzsvēra, ka tautsaimniecības attīstības tempu noturēšanai un izrāviena panākšanai izšķiroši svarīga būs apstrādes rūpniecības turpmāka izaugsme un spēja piesaistīt investīcijas. „Šobrīd jaunu ražotņu izveidei trūkst tiešo un netiešo stimulu, ar kuru palīdzību šādas investīcijas piesaistīt. Ja šie jautājumi netiks prasmīgi risināti, līdzšinējo apstrādes rūpniecības pieaugumu jau tuvākajā laikā nomainīs mērena attīstība, bet atsevišķas nozares, kā, piemēram, metālapstrāde, piedzīvos kritumu,” norādīja organizāciju pārstāvji.
LDDK un LTRK pārstāvji aicināja premjeru nodrošināt, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija precizē jaunās politikas iniciatīvu vērtējumu, sabalansējot tos priekšlikumus, kuri ir izteikti par prioritāti „Cilvēka drošumspēja” ar prioritāti „Tautas saimniecības izaugsme”.
LTRK ir nevalstiska dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus.
LDDK ir Latvijas lielākā darba devēju organizācija. Tā apvieno 109 vadošus dažādu nozaru uzņēmumus, kā arī 63 Latvijas ekonomikai nozīmīgas nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kas apvieno vairāk nekā 5000 uzņēmumu, kopumā tās biedri nodarbina 41% no visiem Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.
