Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) pašizolācijas termiņa samazināšanu no 14 uz 10 dienām pamato ar jaunākajiem pētījumiem par vīrusa inficētspēju no cilvēka, kurš ir saslimis.
“Ir konstatēts, ka 10 dienu pašizolācija lielā apmērā nepalielina risku šim cilvēkam inficēt citus. Cilvēks desmitajā dienā var atgriezties darbā,” pauda Viņķele.
Par šo ieceri vēl jālemj valdībai.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidroja, ka slimības lapas tiek izsniegtas tikai tad, ja persona saslimusi ar Covid-19 vai ir tiešā kontaktpersona un atrodas karantīnā.
“No aprīļa līdz jūlijam slimības pabalstus saistībā ar ārkārtas stāvokli ir izmaksāts 2500 personām. Kopā apmaksāts 41,1 tūkstotis darba nespējas dienu. Summas katram cilvēkam ir atšķirīgas, jo tas ir sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas tiek aprēķināts no katras personas ienākumiem,” stāstīja Jakseboga.
Ieceri par pašizolācijas termiņa samazināšanu atzinīgi vērtē Latvijas Radio aptaujāto uzņēmumu pārstāvji.
Mazumtirdzniecības tīkla “Citro” pārstāvis Imants Kelmers uzsvēra, ka katra diena ir no svara, turklāt pašizolācijā darbinieks nesaņem slimības lapu. Tas nozīmē, ka šis laiks “iesit robu” mājsaimniecības budžetā.
Darba ņēmējs vai nu šīs dienas noformē kā atvaļinājumu vai arī dodas bezalgas atvaļinājumā.
“Katra diena tai brīdī ir svarīga, ja kāds cilvēks vai vairāki neiznāk darbā. It sevišķi, kad veikalos ir savas maiņas. Darba resurss ir saplānots tik, cik tas ir nepieciešams. Neviens no uzņēmumiem neplāno uzturēt rezerves šādiem apstākļiem. Atvaļinājumus var saplānot, bet pašizolācija uznāk negaidot, un cilvēks nākamajā dienā nevar iziet darbā,” klāstīja Kelmers.
Nedaudz vieglāka situācija ir tiem darba ņēmējiem, kuri, atdodoties pašizolācijā, var turpināt darbu attālināti.
“Tele 2” sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis stāstīja, ka jau kopš pandēmijas sākuma uzņēmums ievērojami ierobežoja klātienes darbu birojā un arī patlaban birojā atrodas vien 30% no darbiniekiem.
“Mūs kā darba devēju šie ierobežojumi ir ietekmējuši maz, jo visus komandējumus jau no marta vidus mēs esam atcēluši un veiksmīgi tiekam galā ar videokonferencēm un telefona zvaniem. Taču tas, kas patiesībā atstāj ietekmi uz telekomunikāciju tirgu, ir paši šie ceļošanas ierobežojumi. Piemēram, samazinoties tūristu skaitam Latvijā, samazinās pieprasījums pēc priekšapmaksas kartēm. Līdzīgi, samazinoties biznesa ceļojumiem, komandējumiem telekomunikāciju operatoriem samazinās ieņēmumi no zvaniem viesabonēšanā,” stāstīja Fīrmanis.
Arī “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis atzina, ka uzņēmums jau no pandēmijas sākuma ātri pārslēdzās uz darbu no mājām.
“Ja kāds ceļo vai dodas ārpus Latvijas, tad jau iepriekš zina, ka pēc tam atgriežoties būs jāpavada [laiks], strādājot no mājām attālināti. Visi nepieciešamie resursi (datori, internets) ir sakārtoti, lai to varētu uz brīdi darīt. Līdz ar to nav atšķirība – 10 vai 14 dienas,” sacīja Beiziķis.
Uzņēmēji atzīst, ka, lai arī šis laiks ir jau iemācījis daudzus darbus paveikt attālināti, pašizolācijas dienu skaita samazināšana būs vērā ņemams atvieglojums gan darba devējiem, gan darbiniekiem, jo ne visās nozarēs ir iespējams pilnībā pārnest darbu uz mājām.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
