LR aptaujātie uzņēmēji atzinīgi novērtē faktu, ka tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs ievērojami finanšu līdzekļi. Uzņēmuma “Zippy Vision” vadītājs Gundars Kuļikovskis akcentēja, ka tas notiks salīdzinoši īsā periodā un tās no vienas puses ir labas ziņas biznesam. Tomēr tas ir tikai pirmais solis. Viņš norādīja, ka atjaunošanas plāns ir ļoti vispārīgs un “velns slēpjas” detaļās. Tagad ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmām.
“Tik milzīga nauda patiesībā nosaka to, vai mēs daļu naudas vienkārši “apēdīsim” vai arī radīsim efektīvāku un inovatīvāku biznesa vidi. Tas ir atslēgas jautājums. Izaicinājums, vai ierēdņi vēlēsies ķimerēties ap iepriekšējā periodā labi izstrādātām programmām, kas strādāja, un tās mēģinot labot. Vai arī vairāk enerģijas veltīs tam, kas ir nepatīkamākais, tas, kas nefunkcionēja. Izvairīties no vēlmes radīt kaut kādu granta plānu. Vismaz es kā uzņēmējs neticu, ka eksistē kāds granta plāns, kuru var izstrādāt ierēdnis kabinetā. Nevis uzņēmējs meklējot sekmīgu valdības atbalstu, meklējot tirgus un radot jaunus produktus,” skaidroja Kuļikovskis.
Viņš atzina, ka ar nepacietību gaida praktiskos piedāvājumus, jo plāns ir pietiekami vispārīgs. Nauda ir, bet jāsaprot, ko ar to praktiski iesāks.
“Cāļus skaita rudenī. Nauda ir un tagad ir jāsaprot, ko mēs ar to darīsim tīri praktiski. Vēl būtiski nepārkarsēt ekonomiku. Tik liela nauda radīs kārdinājumu to iegrūst tur, kur tā ātri tērējas. Te uzņēmējiem ir rūpīgi jāskatās, lai valdība nemēģina to darīt. Kaut arī uzņēmējiem arī gribās cukura līmeni asinīs pacelt strauji, konfektes apēst, bet ilgtermiņā tas nav labi,” atzīmēja Kuļikovskis.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons pauda, ka kopumā tas vērtējams pozitīvi, ka Latvijas ekonomikā papildus Eiropas Savienības daudzgadu budžetam ieplūdīs nauda.
Miķelsons sacīja: “Galvenās bažas ir tādas, ka mēs visu laiku aicinām Finanšu ministriju un valdību kopumā skatīties, kā šo naudu vienlīdzīgi sadalīt pa pieciem gadiem. Lai nav tā, ka atkal pirmie gadi nav nekā, pēc tam ir pīķis un pēc tam atkal straujš kritums. Tas, protams, ir plānošanas jautājums. Tas kā valsts plāno savas publiskās investīcijas. Mēs joprojām gaidām sarunu ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, kad viņi prezentēs savus plānus kā tas izskatīsies. Patlaban redzam tikai kopējās summas un nav redzams kā tas pa gadiem sadalās.”
Savukārt SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norādīja, ka naudas izlietošanā jābūt rūpīgam plānam, lai to ieguldītu efektīvi un ilgtspējīgi.
“Mani kā uzņēmēju satrauc un baida šajā gadījumā, ka visi gribēs steigties un kaut kādā veidā un naudu gribēs iztērēt, jo ir kaut kāds termiņš. Vajadzētu kārtīgi izplānot, vai tas ko mēs šodien izdarīsim būs efektīvs nākotnē. Tehnoloģijas tik strauji attīstās un vai tas vilciens, kurā mēs ielecam šodien iekšā pēc trīs gadiem ies tikpat strauji,” minēja Bergholcs.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka Latvijas uzņēmēji no Atveseļošanas fonda iegūs gan tieši, gan netieši. Un svarīgākie būs šie netiešie ieguvumi biznesa kopienai kopumā.
Strautiņš skaidroja: “Kaut kādā veidā šī programma ietekmēs pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, jo tā cels kopējo ienākumu līmeni, pastiprinās konkurenci darba tirgū, ietekmēs algu līmeni un līdz ar to nākamā pakāpe cēloņsakarībās pensijas, pabalsti un tā tālāk.”
Ekonomists gan atzīmēja, ka šī ir ļoti laba programma ar aplamu nosaukumu, jo brīdī, kad nauda sāks cirkulēt Latvijas ekonomikā, tad mūsu valstij atveseļošana vairs nebūs vajadzīga, jo krīze līdz ar ierobežojumu mazināšanu un vakcinācijas tempa pieaugumu beigsies pati no sevis.
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās.
