Andris Konoplins vada gan mazo, gan mikrouzņēmumu. Ideju par nodokļu sloga palielināšanu mikrouzņēmumiem no 9% līdz 15% viņš nosauc par politiķu nesaprātīgumu: „Tie ir dzīvi cilvēki, kas tur strādā, uzņēmēji, kas varbūt tiešām ir iznākuši no ēnu ekonomikas. [..] Un ja viņš redz, ka tas nav izdevīgi vispār, priekš kam atdot valstij šo naudu?"
Mikrouzņēmumos pašlaik nodarbināti 60 tūkstoši iedzīvotāju. To vidū vispopulārākā nozare ir būvniecība, tālāk seko auto apkope, datorprogrammēšana un mazumtirdzniecība. Kā stāsta Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, mikrouzņēmuma nodoklī pērn nomaksāti 20 miljoni latu, bet šogad jau 20 miljoni, kaut gads nav beidzies. Tas nozīmē, ka līkne virzās uz augšu, tāpēc nebūtu prātīgi sagraut labi strādājošu sistēmu.
„Un mums visiem jāmobilizējas, lai mikrouzņēmuma likmi nepamatoti neuzrauj uz augšu par 66%, kā tagad to taisās darīt. Tas rezultēsies atkal ar ēnu ekonomikas palielināšanos un tautsaimniecības tempu palēnināšanos, un bezdarba palielināšanos," norāda Endziņš.
Arī Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka, mikrouzņēmējiem paaugstinot nodokli, panāktais efekts būs pretējs gaidītajam. Piemēram, daļa uzņēmēju pārreģistrēsies kaimiņvalstīs. „Jau šobrīd mēs zinām, ka Latvijas tirgū ir šāds pakalpojums – par 700 eiro sniedz juridiskas konsultācijas, lai uzņēmums tiktu pārvietots. Līdz ar to tas ir jautājums deputātiem, vai tas ir tas mērķis, ko gribam izdarīt," saka Egle.
Ar nākamā gada janvāri plānots likt maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par katru valdes locekli, kas strādā, bez atlīdzības. Tāpat plānots kapitālsabiedrību valdes locekļiem prasīt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt mikrouzņēmumu nodokli no 2015.gada paredzēts palielināt no 9% līdz 15%.
