Gastronomiskais tūrisms – šis termins apliecina, cik svarīgi iepazīt citas valstis, baudot tām raksturīgos ēdienus.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja „Live Rīga” valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča stāsta, ka 2017.gadā titulu Eiropas gastronomijas reģions ieguvis Rīgas Gaujas reģions, kurā līdzās galvaspilsētai ietilpst arī Sigulda, Cēsis un Valmiera. Šis projekts ļaus gan popularizēt vietējo ēdienu kultūru, gan sekmēt tūristu piesaisti.
“Gastronomija un restorāni pašlaik pasaulē r ļoti moderns brends. Jebkurš grib pagaršot vietējos ēdienus.
Un mums ir ļoti labi restorāni, tiešām ir ar ko lepoties.
Zviedru “Michelin” katalogā pirmo gadu iekļauti arī Latvijas un Lietuvas restorāni, labākie Baltijas valstu restorāni. Mēs lepojamies ar to, ka Mārtiņa Rītiņa restorāns “Vincents” ir atzīts par labāko Baltijas valstu restorānu. Un no Latvijas ir 20 restorāni: 18 no Rīgas un divi no Jūrmalas un Dikļu pils,” stāsta Jermoloviča.
Lai gan dažkārt apmeklētāji mēdz būt nemierā ar apkalpošanu, piemēram, kādā valodā nav pieejam ēdienkarte, tomēr ēdiens Latvijas restorānos esot kvalitatīvs un ar apmierinošu cenu, norāda Tūrisma attīstības biroja vadītāja.
Jau ceturto gadu Latvijā notiek arī restorānu izvērtēšana, ko inkognito veic neatkarīga starptautiska žūrija – labākie Eiropas šefpavāri. “Brauc ārvalstu šefpavāri no dažādām valstīm, iepriekš nepiesakoties apmeklē restorānus, ietur regulāru mainīti un sniedz savu verdiktu,” stāsta restorānu izvērtēšanas projekta vadītājs Normunds Norenbergs.
Šajās izvērtēšanās labāko saraksts būtiski nemainās, tomēr kopējais līmenis augot un parādās arī jauni restorāni. Kopumā Rīgā ir aptuveni četri simti restorānu, kas esot daudz.
“Mums ir ļoti maza saujiņa ar ļoti labiem restorāniem, un pietrūkst vidusšķiras restorānu ar labu ēdienu un samērīgu cenu. Tādu varētu būt vairāk,” norāda Norenbergs.
Uzņēmēja Ieva Treija vērtē, ka Latvijā restorānu biznesā pietrūkst stabilitātes. Katru gadu atveras jauni restorāni, daudzi arī aizveras, jo šis bizness nav vienkāršs.
“Noturēties var tikai ļoti labi pārdomāti projekti, kuriem ir gan investīcijas kvalitatīvā darbaspēkā, zināšanās un mērķtiecīga attīstība. Izredzes izdzīvot un attīstīties ir pārdomātiem projektiem. Mazajiem hobiju projektiem tas ir laika jautājums – kādu laiku pastrādās, bet domāju – tiem nav ilgtermiņa pastāvēšana.
Katram uzņēmumam ir dota iespēja uzņemt savu viesi vienu reizi, otra iespēja diemžēl netiek dota, jo ir pārāk daudz uzņēmumu,” par restorāniem saka Treija.
Viņasprāt, cenas restorānos nav zemas un,
iespējams, Latvijā ir niša vidēja cenu līmeņa ģimenes restorāniem.
“Jo šobrīd ir ļoti labi projekti kvalitatīvajā ēdienā un dārgajā sektorā, bet salīdzinoši mazāk ir cilvēkiem ieejamākā cenu līmenī,” stāsta uzņēmēja.
Restorānu izvērtēšanas projekta vadītājs Normunds Norenbergs vērtē, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir maza: “Kāds arī teikts, ka par maz tūristu un gribētos sezonalitāti paplašināt. Tās problēma –
ja restorāns grib attīstīties, personāls nekādā brīdī nedrīkst stāvēt uz vietas, sevišķi pavāri – viņiem nemitīgi jāattīstās, jāpilnveidojas.
Tas prasa naudu. Bet, ja nav pirktspējas, tas ierobežo. Otra lielā problēma restorānu nozarē ir kvalitatīva personāla problēmas: nav tik vienkārši atrast labus kadrus, kas ir gatavi strādāt un pilnveidoties.”
