Uzņēmēja: Ja es apkalpotu klientus kā VID, nāktos slēgt savus restorānus

Uzņēmēja uzsver, ka no ierēdņu puses ir milzīga neuzticēšanās pret uzņēmējiem. Turklāt par šādu attieksmi valsts aparātam maksā milzu naudu.

Biežās VID vizītes uzņēmumos viņa saista ar to, ka tam trūkst naudas, jo nespēj iekasēt nodokļus no lielajiem uzņēmumiem. Tā esot sistēma.

Tā kā Liepiņai ir arī uzņēmums Igaunijā, viņa norādīja uz kaimiņvalsts ierēdņu uzticēšanos uzņēmējiem un vienkāršām procedūrām. Kā piemēru viņa minēja nodokļu un darba inspekciju vizīti viņas uzņēmumā, kurā tika uzdoti daži jautājumi darbiniekiem un viņai, un pusstundas laikā vizīte tika pabeigta. Ierēdņi pat esot arī lūguši parakstīt dokumentu par to, ka uzņēmējai nav pretenziju par to, kā šī vizīte notika.

Viņa uzsver, ka starp valsti un uzņēmējiem jābūt konstruktīvam un normālam dialogam. Taču arī politiķu līmenī tas neesot konstruktīvs, bet drīzāk “tukšu salmu kulšana”. Turklāt Latvija kļūstot neprognozējama pat lielajiem investoriem, saka uzņēmēja, lēšot, ka drīzumā investori sāks pamest Latviju.

“Es neticu, ka var kaut ko mainīt,” atzīst uzņēmēja.

Savukārt Igaunijā viņa saskata uzņēmējdarbības perspektīvu, jo tur valsts priecājas par uzņēmumiem un palīdz ātri sakārtot dokumentus. Igaunijā gan valsts līmenī ir problēmas atrast labus un strādīgus darbiniekus.

Kopumā Latvijā situācija esot drūmāka - pirktspēja un līdz ar to apgrozījums krīt, tirgus kļūst mazāks. “Man būtu vieglāk aizvērt restorānu ciet,” saka Liepiņa, skaidrojot - ja viņai Latvijā nebūtu būtisku investīciju, tad slēgtu uzņēmumu. “Es šobrīd cīnos Latvijā,” piebilst Liepiņa.