Kad Latvijas Radio iepriekšējā reizē ap gadumiju runāja ar auto nozares ekspertiem par mašīnu pirkšanas tendencēm, galvenais secinājums bija, ka tirgotājiem aizvadītais gads bijis labāks par iepriekšējo, jo esam samierinājušies ar dzīvi pandēmijā un vairāk pērkam gan lietotus, gan arī jaunus auto. Turklāt neraugoties uz cenu kāpumu.
Krievijas sāktais karš Ukrainā izrādījies nozīmīgs iemesls sadārdzinājuma turpinājumam.
To ar savu piemēru ilustrēja auto eksperts Oskars Irbītis: "Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pats nomainīju automobili augustā, tad šobrīd, pusgada laikā, automobiļa vērtība nevis ir kritusies, bet augusi pat par vairākiem tūkstošiem. (..) Šobrīd ir tā, ka, ja ir labs automobilis, drīzāk tas ir jāpietur, nevis jāpārdod."
Pēdējo gadu situāciju auto nozarē par saspringtu un grūtu gan sauca Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Visticamāk, tāpēc, ka
pārdot varētu, jo pieprasījums ir, bet nav, ko tirgot.
To ietekmēja pandēmijas diktētās loģistikas problēmas, izejmateriālu cenu kāpums, enerģijas sadārdzināšanās un it īpaši pusvadītāju jeb mikroshēmu trūkums.
"(..) Ukraina ir liels piegādātājs svarīgākajiem elektroinstalācijas mezgliem, – mašīnas galvenajiem vadu kūļiem, kas ir bāzes mugurkauls visai elektronikai. Tas radījis daudzām markām, – vairāk gan tas ir Rietumeiropas markām (..), – situāciju, kad par mēnesi, diviem, pat trijiem apstādināta ražošana, lai sakārtotu šīs piegādes no citurienes," viņš sacīja, norādot, ka tas gan neattiecas uz visiem vienas markas modeļiem.
Otrkārt, piemērotās sankcijas ietekmējušas izejvielu piegādes arī no Krievijas.
Kulbergs skaidroja: "Pallādijs kā cēlmetāls – aptuveni 25% no pasaules piegādāja Krievija. Pallādijs tieši tiek izmantos iekšdedzes dzinēju katalizatoru ražošanā, tātad momentāni sāka rasties trūkums, un arī cenu kāpums šeit, un visa loģistika jāpārkārto. Un otrs, protams, niķelis, kas ir plaši izmantots auto bateriju ražošanā, kas nāca aptuveni 50% no Krievijas. Tas ir tiešā veidā ietekmējis arī ražošanu, plus arī nopietnie cenu kāpumi enerģētikas sankciju un krīzes dēļ. Tas viss atstāj nopietnu iespaidu uz auto pašizmaksu un ražošanas ilgumu."
Tāpēc pašlaik, ja pasūta jaunu un populāru modeļu automašīnu, pircējam jārēķinās ar astoņu mēnešu gaidīšanas laiku, bet tagad līgumos jau tiekot uzrādīti pat 12 mēnešu piegāžu termiņi. Vēl ilgāk varot nākties gaidīt nolūkoto elektroauto.
Un, tā kā auto ir kļuvis par deficīta preci, neizbēgams ir arī cenu kāpums.
Kulbergs pastāstīja, ka pērn novērotajam vismaz desmit procentu cenu kāpumam šā gada sākumā pievienojās nākamie desmit procenti. Taču kara ietekmē ražotāji jau tagad ziņo, ka vasarā, kad mainīsies modeļu gads, būs vēl sešu līdz astoņu procentu cenu kāpums uz rudeni.
Viņš skaidroja, ka ir piemēri, kad atsevišķiem automašīnu modeļiem no 2018. gada pret šo brīdi cena kāpusi par aptuveni 20%, tāpēc, pieskaitot klāt, kāpums varētu būt ap 26%.
"Naftas produkcija, metāls, gumija, plastmasa – tikai izejmateriālos vien ir kāpums, plus vēl elektroenerģija, lai to visu saražotu, ir ievērojami kāpusi tieši rūpnīcām. Šo cenu kāpumu aprīt ražotāji nav spējīgi," viņš skaidroja.
Savukārt auto eksperts Irbītis papildināja, ka līdz ar jauno auto būtisko sadārdzināšanos cenas kāpj arī mazlietotajiem.
"Pagājušajā gadā bija laika apstākļu ietekme, kur, piemēram, rietumvalstīs daudzi automobiļi noslīka dažādās dabas kataklizmās, līdz ar to pieprasījums pašās rietumvalstīs pēc jauniem automobiļiem strauji kāpa. Pārējās valstis, uz kurām automobiļi tiek eksportēti, ir jāuzgaida. Tāpat joprojām globālas problēmas ar mikroprocesoriem, jo automobilim tos pārējos dzelžus saražot varbūt ir diezgan vienkārši, bet ir grūtības uzražot vadības blokus. Līdz ar to, ja vecākam automobilim ir problēmas ar vadības blokiem, tad var gadīties, ka šīs rezerves daļas arī nav pieejamas," viņš teica,
Savukārt autobūves eksperts un autodetaļu kompānijas "carVertical" pārstāvis Matas Buzelis norādīja, ka risks iegādāties lietotu automobili sliktā stāvoklī pašlaik var būt daudz augstāks, nekā tas bija, piemēram, pirms gada vai diviem.
Savukārt degvielas cenu straujais kāpums daudzos varot rosināt interesi par iespējām mainīt ikdienas paradumus un tomēr atteikties no domas par auto.
