Uz Daugavpils ideju veidot savu aptieku slimnīcā skeptiski raugās konkurences uzraugi

Daugavpils reģionālā slimnīca ir nosūtījusi Valsts zāļu aģentūrai vēstuli ar lūgumu atļaut tai izveidot ārstniecības iestādē aptieku, kur medikamenti tiktu pārdoti par iepirkumu cenām. Veselības ministrijā un Konkurences padomē gan norāda, ka pašreizējā likumdošana neparedz to, ka slēgtās aptiekas varētu tirgot zāles patērētājam, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos vai atsevišķā pilsētā šī kārtība varētu tikt mainīta.

Uz Daugavpils ideju veidot savu aptieku slimnīcā skeptiski raugās konkurences uzraugiIvars Soikāns

    Daugavpils ielās uzrunātie iedzīvotāji ir vienisprātis, medikamentu cenas Latvijas aptiekās ir ļoti augstas, dažkārt pat nepieejamas.

    “Cik reižu ir bijis tā, ka ieeju aptiekā un pēc tam nevaru nopirkt produktus. Man ir slims vīrs, viņam ir slimas nieres, un visas zāles ir ļoti dārgas. Pati arī lietoju daudzus medikamentus. Kāpēc Lietuvā zāles ir lētākas, uz kurieni cilvēki brauc iepirkties? Pašu ražotās zāles “Menovazīnu” nācās pirkt tirgū. Mazos flakoniņus pa diviem ar pusi eiro ved no Krievijas. Agrāk Rīgas ražojumu pirku 100 ml iepakojumā pa četri eiro, tagad 80 ml nākas pirkt par pieciem eiro,” viedokli pauž vietējā iedzīvotāja Lilija.

    “Ļoti dārgas, tas ir pirmais, un vai tādas ir efektīvas, tas ir otrs. Naudu brangu maksā, bet jēgas no tām dažreiz nav nekādas. Nez kāpēc blakus esošajās Igaunijā un Lietuvā zāles esot lētākas. Laikam valsts vadītāji tā lemj,” tā saka daugavpilietis Genādijs.

    To, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, ir secinājusi arī Konkurences padome. Padomē Latvijas Radio skaidroja, ka ir izstrādāti priekšlikumi zāļu tirgus uzraudzībā, par to informēta Veselības ministrija, un patlaban tiek strādāts, lai pārskatītu zāļu uzcenojumu sistēmu, padarot to izdevīgāku patērētājam.

    Savukārt Daugavpils pašvaldība nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot atvērtā tipa aptieku uz Daugavpils reģionālās slimnīcas bāzes.

    Jau pirms diviem gadiem Daugavpilī tika apsvērta ideja par pašvaldības aptieku tīkla izveidi, taču to liedz Latvijas likumdošana.

    “Konkurences padomes pēdējais ziņojums ir un paliek tukši vārdi bez jebkāda veida rīcības no tās puses. Līdzīga satura ziņojums ir bijis jau 2016. gadā par farmācijas neredzamo varu, kurā bija izpētīti tie paši jautājumi attiecībā uz medikamentu sadārdzinājumu un lieliem uzcenojumiem, attiecībā uz konkurences neesamību, par to, ka lieltirgotavām šobrīd pieder ne tikai aptiekas uz vietām, bet jau arī poliklīnikas un slimnīcas mūsu valstī, un nekas absolūti šajā ziņā nemainās. Izpētot situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā, mēs atklājām, ka viens medikaments slimnīcas iepirkuma cenā, bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas nav liels – 12%, uz administratīvajiem izdevumiem maksā trīs līdz piecas reizes lētāk nekā tepat esošajā komercaptiekā, kas absolūti nav normāli,” komentē Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

    Daugavpils reģionālā slimnīca, kas ir pašvaldības uzņēmums, vērsusies Valsts zāļu aģentūrā ar lūgumu atļaut izveidot ārstniecības iestādē aptieku, kur zāles iedzīvotājiem būtu pieejamas bez uzcenojuma. “Konkrētajā gadījumā slimnīcai ir gan infrastruktūra un farmaceiti, gan kases aparāti un darbinieki, gan arī viss pārējais,” saka Andrejs Elksniņš.

    Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere ir neizpratnē par Daugavpils pašvaldības vadītāja ieceri tirgot medikamentus par iepirkuma cenām.

    “Lai tirgotu ar zālēm un uzturētu aptieku, ir jābūt izdevumiem.

    Patlaban aptiekas saka, ka pašreizējo piecenojumu ir par maz, lai uzturētu aptieku un maksātu algas darbiniekiem. Nesaprotu, kas to aptieku tad uzturētu. Mums pašreiz saka, ka no tiem piecenojumiem, kas pašreiz ir, lai izdzīvotu aptieka tikai no piecenojumiem, tai trīs mēnešus ir jāstrādā, lai vienu mēnesi samaksātu darbiniekiem algu,”  norādīja Kaupere.

    Vērtējot Daugavpils iniciatīvu par medikamentu tirgošanu iedzīvotājiem par slēgtas aptiekas cenām, Konkurences padomes pārstāve Dita Dzērviniece skaidro, ka tas ir sarežģīti izdarāms. “Mēs no iestādes puses pašreiz neredzam, kā tas varētu tikt īstenots, jo

    pašvaldība, pirmkārt, nevar jebkādā formā nodarboties ar komercdarbību.

    Loģiski pašvaldībai būtu organizēt konkursu, kur preci pārdotu tirgus dalībnieks. Tātad kāds esošs uzņēmums nāktu un strādātu Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdzīgi kā līdz šim. Otrs veids ir izveidot savu kapitālsabiedrību, kas nodarbotos ar šo pakalpojumu. Tur “šķēres” uzliek valsts pārvaldes likums, kas pasaka, kādi ir tie priekšnoteikumi, lai vispār varētu nodarboties ar komercdarbību pašvaldība. Vēl viens faktors, kas būtu jāņem vērā, - kādas būtu šīs gala cenas,” skaidroja Dzērviniece.

    Pašreizējā normatīvā bāze Latvijā neparedz to, ka slēgtās aptiekas varētu tirgot zāles patērētājam, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos vai atsevišķā pilsētā šī kārtība varētu tikt mainīta.

    “Zāļu cenas, protams, ir risināms jautājums, bet vai tas ir risināms vienas pilsētas ietvaros – noteikti nē.

    Tas ir jādara valstiskā līmenī, jo problēma pastāv ne tikai Daugavpilī. Tādi skaļi populistiski izteicieni vēl nevienam nav palīdzējuši. Ja Elksniņa kungam ir kādi konkrēti ieteikumi, kā uzlabot normatīvos aktus un mainīt šo sistēmu, lai padarīt zāles finansiāli un fiziski pieejamākas ne tikai, bet arī Daugavpils iedzīvotājiem, mēs labprāt viņu uzklausīsim,” norādīja Dzērviniece.

    Daugavpils reģionālajā slimnīcā skaidro, ka atbilde uz tās lūgumu atļaut izveidot aptieku, kur zāles iedzīvotājiem būtu pieejamas bez uzcenojuma, Zāļu valsts aģentūrai jāsniedz līdz janvāra sākumam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti