Uz Baltkrieviju cilvēki no Latvijas dodas arvien vairāk; izmanto iespēju pirkt lētākas preces

Kopš Baltkrievijas ieviestā bezvīzu režīma septiņas reizes palielinājies robežķērsotāju skaits no Latvijas. Ja iepriekš vidēji 1000 vieglo transporta līdzekļu šķērsoja robežkontroles punktus Silenē un Pāterniekos, tad pēc tam, kad Baltkrievija atcēla vīzas prasības Latvijas valsts piederīgajiem, šo transporta līdzekļu skaits pieauga līdz 6-7 tūkstošiem mēnesī. Iedzīvotāji izmanto iespēju, lai no Baltkrievijas atvestu lētākas preces – eļļu, cukuru, alkoholu un degvielu. Arī sabiedriskie pārvadātāji šo laiku izmanto, lai radītu jaunus autobusu maršrutus uz Baltkrieviju, kas ir pieprasīti un piepildīti.

Uz Baltkrieviju cilvēki no Latvijas dodas arvien vairāk; izmanto iespēju pirkt lētākas preces
00:00 / 04:54
Lejuplādēt

Kopš 15. aprīļa Latvijas valstspiederīgajiem ir iespēja Baltkrievijas robežu šķērsot bez vīzas. Un šī iespēja, neraugoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) brīdinājumiem par to, ka apmeklēt Baltkrieviju ir riskanti un nav droši, tiek izmantota ar sparu. Visbiežāk to izmanto pierobežas iedzīvotāji Latgalē. 

Piemēram, Mihails ar sievu arī izmanto šādu iespēju. Viņš stāstīja: „Tagad jau var brīvi pārvietoties, produktus iepirkt, stikla tara tur lēta. Daudz kas uz pusi lētāks, tāpēc ar sievu tur arī braucam. To pašu cukuru nopērkam, zivis, konservus. Protams, ir noteikts preču daudzuma ierobežojums, taču, braucot ar sievu, varam atvest jau dubultā. Tā pati degviela, es ieleju pilnu bāku un mēnesi braukāju. Tur, pabraucot tālāk aiz Braslavas, dīzeli var par 80 centiem nopirkt. Bet pie mums jau pāri par 2 eiro tas maksā.”

Baltkrievijas valsts robežas komiteja ziņoja, ka jau pirmajā bezvīzu režīma dienā – 15. aprīlī – no Latvijas bija ieradušies gandrīz 300 iedzīvotāji.

Bezvīzu režīms automātiski mazināja atviegloto Baltkrievijas robežšķērsošanas atļauju saņēmēju skaitu, uz to varēja pretendēt 50 kilometru rādiusā no robežas dzīvojošie, kuri Baltkrievijas pierobežā varēja uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā, situāciju analizēja Daugavpils domes Administratīvā departamenta vadītāja Žanna Kobzeva.

„Salīdzinot ar 2019. gadu, šie skaitļi samazinājās, pat ļoti samazinājās. 2019. gadā mums uz šo laiku bija saņemtas jau 1300 anketas,” norādīja Kobzeva.

Šobrīd to ir gandrīz uz pusi mazāk – ap 600. Toties aug kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits, kas šķērso Baltkrievijas robežu

„Sakarā ar to, ka Baltkrievijas Republika atcēla vīzas prasības Latvijas Republikas valsts piederīgajiem, ievērojami palielinājās vieglo automašīnu plūsma Silenes un Pāternieku robežšķērsošanas vietās,” to, ka ceļotāju skaits uz Baltkrieviju aug, kontrolējot transporta līdzekļu kustību, redz Latvijas valsts robežsardze, Latvijas radio apliecinājis Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes (DAP) Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenais inspektors Vladimirs Šersts.

„Ja iepriekš Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsoja ap 1000 vieglo automašīnu mēnesī, tad pēc vīzu režīma atcelšanas – jau izauga līdz 6000-7000 automašīnām,” atzīmēja Šersts.

Un ne jau tukšām rokām jeb somām cilvēki atgriežas no kaimiņvalsts.

„Pārtika – ved cukuru, eļļu, sviestu, to pašu degvīnu, vīnu, alkoholiskos dzērienus, tabaku,” norādīja Šersts.

Palielinoties transporta skaitam uz robežas, nereti jāstāv garās rindās, taču cilvēkus tas īpaši nebiedē, Latvijas Radio atzina nesen caur Silenes punktu pēc degvielas braukušais Valērijs: „Bāku ieleju, tur lētāk, 90 centi, bet pie mums 2 eiro. Pēdējā reizē rinda bija gara – 44 mašīnas, un bija jāstāv 17 stundas.”

Katras mašīnas apskatei nepieciešamas vismaz pāris stundas, ir dienas, kad rindas tiešām veidojas garas, atzina arī Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenais inspektors Šersts.

Viņš sacīja: „Pārsvarā rindas veidojas brīvdienās un svētku dienās. No rīta izceļojot no Latvijas un vakarā atgriežoties Latvijas Republikā. Gadās, ka rindas ir lielas, kad Baltkrievijas puse strādā diezgan lēni. Tad bija gadījumi, kad 8 stundas aizņēma robežas šķērsošana tikai uz vienu pusi.”

Vidēji ar 3-4 stundām tomēr jārēķinās, mēģinot ieceļot Baltkrievijā ar vieglo automašīnu, ātrāk var, vienīgi braucot ar autobusu. Šobrīd no Daugavpils autoostas kursē vairāki reisi. 

Daugavpils autoostas direktore Ludmila Kuzmina norādīja: „Ik dienas [pulksten] 12.30 uz Minsku [kursē autobuss], tas brauc no Rīgas un šo reisu veic Minskas autobusu parks. Mums ir dots neliels biļešu skaits rezervācijai, un tās biļetes pa diennakti aiziet. Vēl arī SIA “Dautrans” 3. jūnijā atklāja autobusu reisu uz Vitebsku.”

Abi autobusi uz Baltkrieviju dodas piepildīti, to var novērot autoostā un arī šķērsojot mūsu valsts robežu, stāstīja Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenais inspektors. „Pāternieku robežšķērsošanas vietā autobuss Rīga-Vitebska valsts robežu šķērso 3 reizes nedēļā, cilvēku skaits autobusā – vidēji 30-40. Silenes robežšķērsošanas vietā katru dienu valsts robežu šķērso autobuss Rīga-Minska, vidēji brauc 40-50 cilvēki,” pastāstīja Šersts.

Arī autobusos Latvijas iedzīvotāji ved Baltkrievijā iegādātās preces, var redzēt gan pārtiku, gan tekstila izstrādājumus. 

Viena persona, nemaksājot muitas nodokli, var ievest preces 300 eiro vērtībā. Līdz 10 kilogramiem cukuru, kafiju, makaronus, līdz 2 kilogramiem medu. Var vest arī akcīzes preces – tostarp 2 litrus stiprā alkohola, 40 cigaretes, arī naftas produktus, bet tikai savam patēriņam un ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās. 

Šo kārtību arī iecerējusi mainīt Finanšu ministrija (FM). Tā plāno samazināt cilvēku pārvietošanos pār Krievijas un Baltkrievijas robežu pēc akcīzes precēm, palielinot laika periodu no septiņām dienām uz 30 dienām, kad šīs preces drīkst ievest.

Respektīvi, ja šobrīd pēc akcīzes precēm uz abām kaimiņvalstīm var doties reizi nedēļā, tad likumprojekts paredz, ka to varēs darīt tikai reizi mēnesī. Taču arī par šo iespēju pierobežas iedzīvotāji nav sašutuši.

Likumprojektu vēl skatīs Saeima. Plānots, ka tas stāsies spēkā uzreiz pēc izsludināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt