SIA ,,Nordic Investment”, kuram ir arī sava mājas lapa internetā kreditunija.lv, savus potenciālos klientus uzrunāja sociālajos portālos. Daži mēstuli neizdzēsa, bet tieši pretēji – uz to atbildēja. Neskaitāmi iedzīvotāji nokļuvuši “ātro kredītu” slazdā un viņiem lieti noderētu starpnieku palīdzība, kā tūkstošos latu mērāmo parādu atdot.
“de facto” rīcībā nonācis SIA ,,Nordic Investment” izsūtītais piedāvājums potenciālajiem klientiem: ,,Laipni aicinām Jūs 2 darba dienu laikā veikt pielikumā esošā rēķina apmaksu 19,92 LVL apmērā. Veicot šo maksājumu, Jūs pilnvarojat kreditunija.lv uz neierobežotu laiku pārstāvēt Jūsu intereses sarunās ar Kreditoriem.”
“de facto” komanda nolēma uzmeklēt biznesmeņus. Taču tas izrādījās grūtāk nekā plānots. Norādītajā biroja adresē neviena nebija. Tikai pēc laika izdevās sazināties ar SIA ,,Nordic Investment” pārstāvjiem. Starpnieku pakalpojumus sniedz divi jaunieši. Viņiem ir plašas biznesa ieceres. Taču tajā pašā laikā nevienam klientam neizsniedz garantiju, ka ar kreditoriem vienošanos izdosies panākt. Kreditunija.lv valdes loceklis Rinalds Keplers apstiprina: ,,Var būt šādi gadījumi, ja personai ir desmit ātrie kredīti un kopējā parāda summa sastāda 3 000 - 4 000 latu, bet persona mēnesī ir gatava maksāt 20 latus”.
Visticamāk gan, ka tieši šādā situācijā nonākuši tie parādnieki, kuriem visvairāk būtu nepieciešama palīdzība. Jaunie biznesmeņi stāsta, ka līgumi noslēgti jau ar desmitiem cilvēku. Taču “de facto” apzinātie “ātro kredītu” uzņēmumi, tostarp lielākais – AS ,,4 finance” – neko par kreditunija.lv nezina.
AS ,,4finace” izpilddirektors Toms Jurjevs norāda: ,,Vajadzētu būt sadarbības līgumam vai vismaz viņi būtu tikušies vienu reizi, lai runātu par potenciālu sadarbību. Nevaru atcerēties , kad man pēdējā laikā būtu bijusi saruna ar kādu šādu uzņēmumu”. Tikmēr Kreditunija.lv valdes loceklis Ronalds Romanovskis apgalvo, ka tikšanās ,,ir bijusi”. Taču šāda informācija esot konfidenciāla. Tāpat R. Romonovskis pieļauj, ka “ātro kredītu” sniedzēji slēpj sadarbību, jo ,,nevēlas, lai parādnieki visiem kreditoriem veic vienādus maksājumus”.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā sūdzību par šo uzņēmumu pagaidām neesot. Taču sods reiz uzlikts šīs pašas firmas bijušajiem īpašniekiem. Lai parādnieki neiekristu vēl vienās lamatās, līgumā būtu jāatrunā nosacījumi, kā starpnieki atskaitītos par paveikto. Patērētāju tiesību aizsardzības centra finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina: ,,Rūpīgi iepazīties ar līguma noteikumiem, lai līguma priekšmets būtu skaidrs un saprotams. Tāpat uzmanīties no tā, ka ir priekšapmaksa par pakalpojumu. Tas palielina risku, ka cilvēks kāroto pakalpojumu nesaņems”.
