ĪSUMĀ:
- Ungārija un Ķīna ir parakstījušas aizdevuma līgumu.
- Tas ļaus uzsākt ātrgaitas dzelzceļa būvniecību starp Budapeštu un Belgradu.
- Par dzelzceļa būvniecību valdība nolēma jau 2014. gadā.
- Šis savienojums ir daļa no Ķīnas ambiciozās “Jostas un ceļa” iniciatīvas.
- 15% finansēs Ungārija, 85% aizdos Ķīna.
- Ungārijas finanšu ministrs: Ar šo līniju varam kļūt par reģiona loģistikas centru.
- Projekta izmaksas pieaugušas līdz 1,7–2,7 miljardiem eiro.
- Ungārijas valdība noslepenoja visu ar šo vienošanos saistīto uz 10 gadiem.
- Slepenība esot viens no nosacījumiem, lai saņemtu aizdevumu no Ķīnas.
- Ungārijas ministrs apgalvo - aizdevums ir izdevīgs un procentlikmes nemainīgas.
- Opozīcija pauž bažas par korupcijas riskiem.
- Ungārijas projekta daļu īstenos Orbāna bērnības drauga holdings
- Eksperti: projekts var kļūt par īstu veiksmes stāstu.
Lēmumu par Budapeštas–Belgradas dzelzceļa līnijas atjaunošanu Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība pieņēma jau 2014.gadā. Šie plāni paredz izveidot 350 kilometru garu ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas būtu daļa no Budapeštas–Belgradas–Skopjes un Atēnu savienojuma.
Šis savienojums savukārt ir daļa no Ķīnas ambiciozās un daudz apspriestās “Jostas un ceļa” iniciatīvas, kas savienotu ķīniešu kontrolēto Pirejas ostu Grieķijā ar Eiropas pašu sirdi.
Pašā Ungārijā dzelzceļa posms būtu 166 kilometrus garš un tas izvairītos no blīvi apdzīvotām un ekonomiski nozīmīgām pilsētām. 15% no Ungārijas vēsturē lielākajām dzelzceļa investīcijām ir apņēmusies maksāt Ungārijas valsts, bet atlikušos 85% aizdotu Ķīna.
Pagājušās nedēļas nogalē Ungārija un Ķīna parakstīja oficiālu aizdevuma līgumu dzelzceļa savienojuma būvniecībai.
Ungārijas finanšu ministrs Mihalijs Varga sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis, šīs investīcijas valstij ir ļoti svarīgas.
“Ar šīs dzelzceļa līnijas izveidi mēs varam kļūt par reģiona loģistikas centru, ņemot vērā mūsu labvēlīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu.
Mēs varam piedāvāt ātrāko ķīniešu preču piegādes maršrutu no Grieķijas ostām uz Rietumeiropu,” paziņoja Varga.
“Mēs varam redzēt, ka par spīti koronavīrusa pandēmijai Ķīna joprojām ir nozīmīgs visas pasaules ekonomikas dzinējspēks. Mūsu tirdzniecības attiecības pēdējo gadu laikā ir regulāri stiprinātas, un tas var radīt jaunas iespējas ungāru uzņēmējiem pēc epidēmijas beigām. Ar šīs vienošanās parakstīšanu mēs esam pielikuši punktu sagatavošanās darbiem un tagad var sākties dzelzceļa līnijas celtniecības darbi Ungārijā,” norādīja ministrs.
Kopš pirmajiem paziņojumiem par šī projekta īstenošanu tā izmaksas ir palielinājušās vairākas reizes līdz 1,7–2,7 miljardiem eiro, un tiek prognozēts, ka šī summa varētu pieaugt vēl vairāk. Taču Ungārijas valdība šī mēneša sākumā pieņēma lēmumu noslepenot visus ar šo vienošanos saistītos datus uz desmit gadiem.
Kā attaisnojums šādai rīcībai tika minēts fakts, ka slepenība esot viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu aizdevumu no Ķīnas Eksporta un importa bankas.
Viens no žurnālistus interesējošajiem jautājumiem bija, cik liela ir aizdevuma procentlikme, ar kuru aizņemtā nauda būs jāatmaksā. Ungārijas finanšu ministrs Varga vien izteicies, ka šis aizdevums ir izdevīgs un procentlikmes esot nemainīgas.
Lai arī Ungārijas valdība apgalvo, ka jaunajam projektam ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, opozīcija brīdina par korupcijas riskiem.
Mēneša sākumā Ungārijas parlamentā notikušajās debatēs opozīcijā esošās labējās partijas “Jobbik” deputāts Daniels Karpats aicinājis atteikties no šī investīciju projekta un laikā, kad valsts ekonomika ir pietuvojusies recesijai, novirzīt finansējumu cīņai pret koronavīrusu.
Pēc Karpata vārdiem, laikā, kad tūkstošiem cilvēku sāk zaudēt darbu, valdošā partija “Fidesz” pašlaik gatavojas lielākajai korupcijas afērai. Arī citi opozīcijas deputāti ir pārliecināti, ka slepenība ir aizsegs naudas izzagšanai un novirzīšanai premjerministra partijai tuvu stāvošām personām.
Ungārijas projekta daļu īstenos holdings, kas pieder Viktora Orbāna bērnības draugam un sabiedrotajam Lorincam Mesarošam. Savukārt Ungārijas Zaļo partijas deputāts Lāslo Lorants Kerestešs ir pārliecināts, ka valdība šo projektu ir noslepenojusi, jo nav nekādu stingru argumentu, kāpēc šis projekts būtu jārealizē. Viņš arī pieprasījis iepazīties ar detalizētu projekta budžetu, lai noskaidrotu, kāpēc viens kilometrs dzelzceļa izmaksās aptuveni 14 miljonus eiro.
Arī Ungārijas Sociālistu partijas pārstāvis Lāslo Sakačs izteicies, ka faktiski vienīgais ieguvējs no šāda projekta būs miljardieris Mesarošs, savukārt vienīgais ieguvums Ungāru tautai būs iespēja atmaksāt milzīgos aizdevumus.
“Mēs redzam, ka jūs esat atraduši ļoti uzticamus un viegli prognozējamus partnerus. No sākuma bija Vladimirs Putins un Krievija, kas finansēs atomelektrostacijas būvniecību un kas jau ir iedzinusi Ungāriju parādos uz daudziem, daudziem gadiem. Un tagad ir atrasta Ķīnas Importa un eksporta banka, no kuras nāks 85% projekta finansējuma. Mēs esam tik prognozējami un uzticami partneri, ka šī līguma detaļas ir jānoslepeno. Pretējā gadījumā varētu izrādīties, ka tiek ietekmētas Ungārijas Ārlietu ministrijas manevrēšanas iespējas ārpolitikā.
Un, manuprāt, ir ļoti liela atšķirība – aizņemties naudu vai ne, vai arī ierobežot Ungārijas suverenitāti un ārpolitikas manevrēšanas iespējas,” uzsvēra Sakačs.
No savas puses valdības pārstāvji uzsver, ka opozīcijas apgalvojumi par šī dzelzceļa projektu neatbilstību valsts nacionālajām interesēm ir nepamatoti. Īpaši jau tuvu recesijai nonākušās ekonomikas un koronavīrusa pandēmijas dēļ, jo jaunais projekts dos jaunas darbavietas.
Pēc ekspertu domām šis dzelzceļa būvniecības projekts ir kļuvis par tādu kā Ungārijas valdības paraugprojektu, kas var kļūt par īstu veiksmes stāstu.
Arī attiecību uzlabošana ar Ķīnu, kas ne bez pamata tiek apsūdzēta politiskās ietekmes pirkšanā Eiropas Savienības valstīs, piedāvājot izdevīgas investīcijas, Orbānam ir ļoti svarīgas, ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu ar Briseli. Atsevišķi eksperti gan norāda, ka politiskās ietekmes palielināšanās nebūt nenozīmē arī lielākas Ķīnas tiešās investīcijas. Taču statistika vienu gan parāda – draudzība ar Ķīnu var radīt arī lielāku tirdzniecības deficītu.
