"Kas atbild par to, kas šobrīd ir? Oktobrī, jā "Saimnieks" pieļāva kļūdu. Ko jūs kā pašvaldība darīsiet ar cilvēkiem, kas nevarēs samaksāt 300 un 400 eiro rēķinus. Mums nav, ar ko maksāt par jūsu kļūdu. Mūsu nodokļi," šādas kaislības pirmdien virmoja kultūras centrā "Ulbrokas pērle", kurā bija sanākuši apmēram 200 vietējie iedzīvotāji.
Ulbrokieši nav mierā ar ievērojamo septembra rēķinu, kad par siltā ūdens uzsildīšanu vien jāmaksā 440 eiro par megavatstundu.
Ulbrokā daudzdzīvokļu namiem siltumapgādi nodrošina pašvaldības aģentūra "Saimnieks," un tās katlumāja darbojas ar gāzi. "Saimnieks" saražotā siltuma apjoma ziņā ir mazs komersants, līdz ar to tā tarifu neregulē SPKR, bet gan pašvaldība. "Saimnieka" direktora pienākuma izpildītājs Māris Līcītis skaidroja, ka gāzi septembrī nācās pirkt par biržas cenu, jo "Latvijas gāze" pēkšņi lauza līgumu.
Līcītis norādīja: "Bija noslēgts gāzes piegādes līgums ar "Latvijas gāzi," kas lauza līgumu un pieprasīja lielu avansu, gandrīz pusmiljona eiro apmērā, līdz ar to steigā bija jāveic cenu aptauja un mums gāzi par biržas cenu septembrī piegādāja "Latvenergo"."
Arī oktobrī Ulbrokai gāzi piegādās "Latvenergo", bet tad iedzīvotāji milzīgo tarifu tik skaudri neizjutīs, jo būs valsts atbalsts. Savukārt no šī mēneša vidus pašvaldības aģentūra "Saimnieks" sāks iepirkt propāna-butāna gāzi, kas ir lētāka.
Līcītis sacīja: "Prognozējamais tarifs varētu būt 129 eiro par megavatstundu ar visu atbalstu."
Uz jautājumu, ko siltumapgādes uzņēmums varēja darīt citādi, lai nebūtu tik liela iedzīvotāju neapmierinātība, Līcītis atbildēja: "Iedzīvotāji bija jāinformē, ka tik augstas cenas uzkāpušas. Jā, tā varbūt mūsu vaina. Piekrītu. Oficiālas informācijas nebija. Varbūt sapulce bija agrāk jārīko, bet, ko nozīmē sapulce, – mēs redzējām, kas notika. Tā nav sapulce, bet tirgus."
Un tomēr, informēti vai neinformēti, Ulbrokas iedzīvotājiem iespaidīgo siltumapgādes rēķinu par septembri nāksies segt no sava maka un arī visu šo ziemu rēķināties ar samērā augstiem tarifiem, jo siltumu katlumājas nodrošinās, kurinot gāzi. Bet nākamajā apkures sezonā Stopiņu pagastā trīs katlumājās pāries no gāzes uz šķeldu, un Ropažu novadā kopumā būvēs astoņas jaunas katlu mājas.
Ropažu novada pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Pozņaks skaidroja, ko darīt iedzīvotājiem, kuriem rēķins par siltumu būs nepanesams slogs: "Mēs aicinām sekot līdzi saviem paradumiem. Jātērē mazāk, jo augstā gāzes cena ir problēma visā valstī. Šobrīd, ja kādam ir problēmas, tad aicinu vērsties pie pašvaldības aģentūras "Saimnieks." Palīdzību var lūgt arī sociālajā dienestā."
Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš uzsvēra, ka šajā gadījumā sliktā ziņa ir tā, ka septembrī vēl nav valsts atbalsts un visu siltuma rēķina summu nāksies iedzīvotājiem segt pašiem. Uz jautājumu, vai siltumapgādes uzņēmumam par radušos situāciju jāuzņemas atbildība, Vītoliņš norādīja, ka neviens nespēj uzbūvēt jaunu katlu māju un pāriet no fosilā kurināmā uz šķeldu tik īsā laika posmā. Turklāt attiecībā uz gāzes iepirkumu šajā vasarā pēc Vītoliņa paustā bija grūti paredzēt, kurā brīdī ir visizdevīgāk pirkt gāzi, un rudenī tās cena sasniedza virsotni.
"Es nemeklētu šeit vainīgos, jo šī situācija ir mūs pārsteigusi visus, un karu Ukrainā neviens nevarēja paredzēt. Visdrīzāk jāskatās, kas ir tagad un kā dzīvot uz priekšu. Tātad ir jāveic tehniskās situācijas izvērtējums, vai ir lietderīgi konkrētā objektā aizstāt gāzi ar citu kurināmo. Ja tas ir iespējams, tad Ekonomikas ministrijā atvērta šāda atbalsta programma. Izmainīt mēs neko nevaram, jāskatās nākotnē. Iespējams, jāmaina gāzes piegādes līgums. Es neesmu to redzējis un nevaru komentēt," atzīmēja Vītoliņš.
SPKR izpilddirektors Jānis Miķelsons stāstīja, ka augsti siltumapgādes tarifi septembrī ir ne tikai Ulbrokā, bet arī vairākās citās apdzīvotās vietās, kuru siltumapgādes uzņēmumu tarifus regulē regulators. Rekordiste ir Ikšķile ar 324 eiro par megavatstundu.
Miķelsons norādīja: "Galvenokārt tarifu līmeni ietekmē kurināmais, kādu izmanto katrs komersants. Šajā gadā īpaši augstas izmaksas ir dabasgāzei, līdz ar to augstāks tarifs ir tajās apdzīvotajās vietās, kur izmanto gāzi. No septembrī un oktobrī piemērotajiem tarifiem augstākie ir bijuši regulētajiem komersantiem ap Rīgu – Ikšķilē 324 eiro, Mārupē 320, Ķekavā 280 eiro par megavatstundu."
Savukārt zemāki tarifi ir tajās apdzīvotās vietās, kur siltumapgādē izmanto šķeldu. Miķelsons uzsvēra, ka no oktobra līdz aprīlim siltumapgādei ir valsts atbalsts. Ja tarifs pārsniedz 68 eiro par megavatstundu, tad daļa no šīs summas tiek kompensēta. Ja tarifs ir vēl augstāks, tad valsts nosedz lielāko daļu no augstās tarifu daļas.
