Dienas ziņas

Ukrainas civiliedzīvotāji apgūst latviešu valodu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ukraiņi Bigauņciemā atver restorānu

Ukraiņi Bigauņciemā atver restorānu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Divus mēnešus pēc ierašanās Latvijā kara bēgļi no Severodoneckas atvēruši Tukuma novadā savu restorānu. Lai gan tagad visiem, izņemot pavāru, jāapgūst jaunas profesijas, esot gandarījums, ka var strādāt un palīdzēt arī savējiem. Uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā neesot bijis viegli, jo cerības uz valsts atbalstu nepiepildījās.

Ukrainā viņiem bija daudznozaru uzņēmums, kura pamatdarbība bija kravu pārvadājumi un celtniecība. Bet kopā ar saviem ģimenes locekļiem ierodoties Latvijā viņi nolēma sākt visu no jauna. Jau 10. jūnijā kādas pandēmiju nepārdzīvojušas ēdināšanas iestādes vietā viņi Bigauņciemā atvēra restorānu.

“Tas bija kolektīvs lēmums. Bija tāda kā prāta vētra un meklējām, ko darīt, bet ideāls izrādījās šis variants,” pastāstīja “Sho” restorāna administratore Olha Shkurho.

No deviņiem darbiniekiem restorānā savā profesijā strādājot tikai pavārs, bet pārējie ir apņēmības pilni izdarīt visu, lai šis projekts būtu veiksmīgs.

Ukraiņi Bigauņciemā atver restorānu
Ukraiņi Bigauņciemā atver restorānu

Nadežda Kļukina Ukrainā strādāja par matemātikas skolotāju, tagad viņa ir pavāra palīdze. “Izvēle jau mums nebija liela. Gribējās savējos atbalstīt, un pašai arī negribējās sēdēt bez darba. Atceros pirmo porciju: rokas trīcēja, bet visu pa gramiem svērām. Ļoti uztraucāmies, lai klienti būtu apmierināti, lai viss izdotos,” pastāstīja Nadežda.

Iznomājuši telpu ar galdiem, bet pārējā inventāra iegādei katrs iedevis, cik nu kuram bijis. Uzsākt darbu neesot bijis viegli.

“Kad mēs šurp atbraucām, mēs mēģinājām vērsties pie valdības, pie ietekmīgiem cilvēkiem ar priekšlikumu, lai biznesam, ko šeit uzsāk ukraiņi, dotu ne atvieglojumus, bet nodokļu brīvdienas uz trīs vai sešiem mēnešiem. Lai ļautu samaksāt pēc tam, kad būsim nostājušies uz kājām,” pastāstīja Olha Shkurho.

Taču likums izņēmumus neparedz arī šādiem gadījumiem. “Jebkurš šajā valstī atver savu saimniecisko darbību un tālāk, ievērojot likumdošanu, maksā nodokļus, ievērojot termiņus, iesniedzot tās pašas atskaites. Viss tāpat,” norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne.

Vienota kārtība esot arī atbalsta saņemšanai, uzsākot uzņēmējdarbību. Gluži tāpat kā jaunie latviešu uzņēmēji, arī ukraiņi drīkst pretendēt uz finansiālu atbalstu aizdevuma veidā no valsts finanšu institūcijas ''Altum''. “Ja viņš tikko ir reģistrējies Latvijā, uzsācis saimniecisko darbību, viņš klasificējās kā biznesa uzsācējs. Protams, mēs skatāmies, no kura finansējuma avota mēs viņu finansēsim, bet tā jau ir individuāla saruna. Par to viņam nav jāraizējas, ja vien tā ir tāda dzīvotspējīga ideja. Mēs visus vienādi vērtējam un skatāmies, vai varam nofinansēt,” pastāstīja ''Altum'' Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga.

Saskaņā ar VID apkopoto informāciju

pašlaik saimniecisko darbību Latvijā sākuši 93 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 5611 ukraiņu atraduši darbu kādā no 2183 Latvijas uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti