Koalīcijas partneri pauduši gandarījumu par budžeta apstiprināšanu, norādot, ka šis budžets ir pierādījis spēcīgas koalīcijas esamību un valdības vēlmi īstenot reformas. Savukārt opozīcijas pārstāvji jauno budžetu sauc par pārpratumu.
Vēl šīs nedēļas sākumā iespējas pieņemt 2015.gada Ukrainas budžetu likās visai blāvas, jo pat valdošās koalīcijas starpā bija ievērojamas domstarpības par piedāvātajā budžeta projektā iekļautajiem punktiem. Taču parlamenta spīkers lika skaidri noprast – lai arī jauno gadu var nākties sagaidīt parlamenta ēkā, bet budžets tiks pieņemts vēl šajā gadā.
Pēc stundām ilgām diskusijām Ukrainas Augstākās Radas deputāti ap puspieciem no rīta tomēr nākamā gada budžetu apstiprināja. Jaunais budžets paredz aptuveni 50 miljardu grivnu (2,59 miljardu eiro) lielu deficītu.
Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norādījis, ka šis budžeta projekts nav pilnīgs, un deputāti ir apņēmušies šo budžetu pārskatīt ne vēlāk kā 15.februārī. Pašlaik galvenais esot nodrošināt bruņoto spēku finansēšanu un jau pēc likumprojekta labošanas būs pamats cerēt arī uz nākamo Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtā finansējuma daļu. Visticamāk, veicot labojumus budžeta projektā, tiks ņemti vērā arī Starptautiskā Valūtas fonda un citu ārvalstu donoru ieteikumi.
Pirms budžeta pieņemšanas Ukrainas parlamenta deputāti veikuši vairākas nozīmīgas pārmaiņas gan nodokļu, gan budžeta kodeksā.
„Pirmkārt, mēs esam nolēmuši samazināt nodokļu skaitu no 22 līdz deviņiem un šādu nostāju atbalsta visi koalīcijas pārstāvji. Tāpat tiek samazināti nodokļi mazajam un vidējam biznesam un uz diviem gadiem tiek ieviests moratorijs šādu nelielu uzņēmumu pārbaudēm,” stāstīja Jaceņuks.
„Nodokļi lielajiem uzņēmumiem tiks palielināti, kā arī tiks saglabātas pievienotās vērtības nodokļa likmes lauksaimniecībai. Tāpat mēs esam vienojušies par noteikumiem, kas neļaus lielajiem uzņēmumiem savus ienākumus slēpt ārzonas kontos. Un, visbeidzot, mēs samazinām vienotās sociālās iemaksas,” klāstīja premjers.
Jaceņuks atzina, ka sociālo iemaksu samazināšana ir diezgan riskanta, taču to var uzskatīt par patiesu reformu, kas ļaus Ukrainai iziet no ēnu ekonomikas. Ļoti iespējams, ka sabiedrībā ne visai pozitīvi tiks uzņemta ziņa par to, ka jau nākamajā gadā nevis 2017.gadā kā plānots iepriekš tiks paceltas gāzes cenas mājsaimniecībām. Taču premjerministrs prognozē, ka šajā situācijā mazāk nāksies atbalstīt gāzes kompāniju „Naftogaz” un atlikušos līdzekļus varēs novirzīt aptuveni 15 līdz 20 miljonu iedzīvotāju atbalstīšanai.
Piedāvāto budžeta projektu asi kritizēja „opozīcijas bloka” līderis Jurijs Boiko, kurš norādīja, ka budžeta projekts ir īsts pārpratums un gadījumā, ja tas tiks apstiprināts, Ukraina atkal rīt pamodīsies pilnīgi citā valstī.
Savukārt prezidenta Petro Porošenko bloka frakcijas vadītājs Jurijs Lucenko, kurš vēl pirms dažām dienām visai skeptiski izteicās par iespējām panākt kompromisu, pēc budžeta pieņemšanas pauda gandarījumu par paveikto. Par galveno sasniegumu Lucenko minējis to, ka par izmaiņām un labojumiem budžetā ministri strādā cieši kopā ar deputātiem. Pēc Lucenko vārdiem, budžeta pieņemšana ir pierādījusi arī to, ka Ukrainā ir koalīcija, šī koalīcija ir spējīga īstenot reformas, turklāt tās tiek īstenotas nevis uz iedzīvotāju, bet gan uz oligarhu rēķina. Un tas ir ļoti spēcīgs signāls.
