Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Informaceja kara i propagandys apstuokļūs

Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Diskuseja: Mežss kai resurss ceiņā par energonaatkareibu

Kara ītekmi lauksaimnīki izjiut jau tagad

Ukrainas kara ietekmi Latvijas lauksaimnieki izjūt jau tagad; patērētājiem viss vēl priekšā

Degvielas cenu pieaugums, minerālmēslu iegādes iespējas un cenas, gāzes un elektroenerģijas izmaksu pieaugums, ko šobrīd vēl vairāk saasinājis vai tieši ietekmējis karš Ukrainā, jau šobrīd ietekmē lopkopju un īpaši graudaudzētāju ražošanas izmaksas, drīzumā ietekmēs arī ražas apmērus, bet, ņemot vērā to, ka veikalu cena ne vienmēr uzreiz atspoguļo patieso pašizmaksu, pircēji pārtikas cenu pieaugumu vēl tikai izjutīs. Šādi šā brīža situāciju piektdien Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde" raksturoja lauksaimnieki Latgalē. 


Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA "Sprūževa M", kas Rēzeknes novadā nodarbojas ar piena lopkopību, valdes pārstāvis Kaspars Melnis atzina, ka šobrīd ļoti kāpušas lopbarības cenas, kas liek ar bažām skatīties, kas notiks tālāk. "Tās kāpj jau vairāk nekā gadu, un līdz ar to kāpj arī izmaksas. Līdz ar to lopkopības sektorā mēs to ļoti izjūtam," sacīja Melnis.

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības pārstāvis un zemnieku saimniecības (z/s) "Zelmeņi" īpašnieks Aivars Bernāns, kuram kā pamatdarbības nozare ir graudkopība, arī pašreizējo situāciju raksturojis kā dramatisku. 

Latgales lauksaimniekus uztrauc degvielas un izejvielu cenas nākotnē
00:00 / 04:46
Lejuplādēt

"Ja paskatāmies uz 2020. gadu, kad redzējām ka degvielas cena ir 90–95 centi, es runāju par dīzeļdegvielu, – tad šodien, skatoties tajā pašā uzpildes stacijā, degvielas cena ir 1,89 [eiro]. Un tādas rekordcenas degvielai mēs neesam pieredzējuši, un arī tik krasas izmaiņas degvielas cenās neesam pieredzējuši, pat tīri vēsturiski raugoties. Tāpat arī, ja runājam par svarīgākajām izejvielām, tad īsta šoka terapija jau sākās pagājušā gada nogalē ar minerālmēslu cenām. Slāpekļa minerālmēsli, kas mums maksāja apmēram 200–215 eiro tonnā – amonija nitrāts mums labi zināmais –, tas jau sāka sasniegt gada otrā pusē 300 eiro un tad gada nogalē 500 eiro. Un šodien jau ir tā, ka minerālmēslu kvotas ir limitētas, pašreiz kas ir pieejamas. Nākamā partija, kas būs sasniedzama, rada bažas, ka būs pat jau par četru ciparu skaitli. Un vēl viena lieta, kas ir tāds nepieredzēts gadījums – ka slāpekļa minerālmēsli jeb makroelementu slāpeklis pašreiz ir dārgāks nekā fosfors. Kas tāds arī nav bijis," pastāstīja Bernāns.

Rēzeknes novada zemnieku saimniecībā "Druvas", kas nodarbojas ar piena lopkopību, šobrīd ganāmpulkā ir vairāk kā 200 lopi. Tās īpašnieks Lauris Ikaunieks ir laureāts konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Jaunais veiksmīgais zemnieks". Viņš atzina, ka, neskatoties uz grūtībām, jāstrādā būs, arī viņš paredz cenu celšanos vēl uz priekšu. 

Ikaunieks norādīja: "Jā, bija, kas jau rudenī tos pašus minerālmēslus iepirka. Es arī iepirku jau rudenī, arī par augstāku cenu nekā parasti, bet tomēr ne par tik augstu cenu, kāda tā ir tagad. Bet lopkopībā dažādām izejvielām cenas kāpj, arī rapšu raušiem un visam pārējam. Tikai tas jautājums ir – cik ilgi. Varbūt ir ražotājiem jādomā par jaunu tirgu meklēšanu, jo Krievija vai Ukraina nav vienīgais tirgus, kur mēs to visu varējām iepirkt."

Neskatoties uz visu, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Melnis uz nākotni skatās pozitīvi. Viņš sacīja: "Cita varianta nav, un, skatoties arī uz to, kas notiek pasaulē, cilvēkiem ēst vajadzēs. 

Protams, mums ražotājiem tas noieta tirgus būs, bet šobrīd tas jautājums – cik tas maksās un kas to varēs atļauties. 

Un, ja tā specifiski pa nozarēm, tad dažas nozares varbūt var iepirkt un glabāt, piemēram, tos pašus minerālmēslus, jo ar tiem arī tik lielu problēmu jau nav, ja skatās pēc apjoma, kas ir iepirkts Latvijā. Tas ir praktiski tāds pats kā pagājušajā gadā. Šai sezonai problēmu lielu nebūs, bet, domājot par nākotni, tā tiešām ir ļoti satraucoša. Un tas, kas mani vairāk satrauc, un te man ir tuvāka lopkopība, tas, ka es nevaru iepirkt apjomu lielāku nekā… Man maksimāli ir iepirkts uz kaut kādu mēnesi un krava pat nāk īstenībā ik pēc 2 nedēļām. Nav kur glabāt un cenas kāpj visu laiku. Es nevaru iepirkt pusgadu uz priekšu. Man – kā ir tā ir, un cena aug uz augšu, un variantu nav – strādā, kā gribi. Es domāju, tagad daudzi pārdomās, kā strādāt. Būs mazākas ražas, iespējams, būs mazāki izslaukumi, bet tev ir jādomā par izmaksu sadaļu."
Arī Ikaunieks atzīmēja, ka būs vairāk jādomā, kur ietaupīt.  "Ko nedarīt no tā, ko citus gadus esam darījuši. Sagatavot daudz augstvērtīgāku lopbarību pašiem saimniecībā," viņš sacīja.

Medijos izskanējušais jautājums par to, ka lauksaimnieki varētu vairāk sākt izmantot kūtsmēslus, biogāzes ražošanas atkritumus, kā digestātu, arī tauriņziežus, zirņus, pupas, lai uzlabotu augsni, tas viss jau arī līdz šim tiek izmantots, atzina Ikaunieks. 

"To jau izmanto visu laiku, arī zaļināšanas prasībās ir šī tauriņziežu izmantošana un viss pārējais, lai saņemtu Eiropas maksājumus. Un, jā, varbūt vairāk zemnieki pievērsīsies tam, bet, runājot par kūtsmēsliem un digestātu, tā ir tik, cik tā ir. Un apkārtējās saimniecības, kur ir šis biogāzes digestāts, tikai praktiski sevi var nodrošināt ar šo te digestātu. Reti kur ir tādas saimniecības, kas to pārdod. Bet biogāzes saimniecībām tad būs jādomā par to, ja šādai saimniecībai nav lopu, vai tad šo kukurūzu būs izdevīgi sēt un visu pārējo ieguldīt, ja tikai no kukurūzas vien iegūst biogāzes enerģiju un digestātu," pauda Ikaunieks.

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības pārstāvis Bernāns uzsvēra, ka kara darbības sākšanās Ukrainā pasauli ir apgriezusi otrādi.  Viņš sacīja: "Un no tā izrietoši arī starptautiskie graudu tirgi, jo pašreiz ir izslēgta zināmā mērā gan Ukraina, gan Krievija, gan arī tā pati Baltkrievija. Un starp citu, ja mēs runājam par Ukrainu un Krieviju, tad viņas tomēr ir septiņu lielražotāju valstu pasaules sarakstā. Vēl jo vairāk – pašreiz Ukraina, ņemot vērā to, ka viņiem ir cita klimatiskā zona, viņiem jau drīzumā tur sāksies arī pavasara sēja, kura viņiem beidzas jau aprīļa vidū, kad mums tikai sākas; tad esošā situācija rada lielas bažas, vai viņi, pirmkārt, spēs novākt to ražu, kas ir iesēta pagājušā gada rudenī, nākošais jautājums, vai būs iespēja vispār iesēt šī gada pavasarī, kas saistās ar vasarāju kultūrām, un trešais laikam arī svarīgs moments, vai tā infrastruktūra vispār būs iespējama, lai to ražu novāktu un attiecīgi nogādātu un apstrādātu. Vēl jo vairāk, ka arī atsevišķi saimnieki ir bēgļu gaitās, līdz ar to tur ir ļoti daudz neskaidrību."

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Melnis uzskata, ka 

viena no lielākajam problēmām saistībā ar valdības iesaisti problēmas risināšanā pēdējo nedēļu laikā ir tā, ka neviens īsti nezina, cik liels būs "atsitiens" uz katru nozari. 

Melnis skaidroja: "Par daudzām lietām mēs runājam jau sen. Runāts kaut vai par to pašu pārtiku, kur cenas jau labu laiku kā kāpj, un tas nav saistīts tikai ar to, kas notika Ukrainā. Jau pirms tam kāpa cenas, un mēs sitām trauksmi, ka būs traki, ka cenas kāpj un tās turpinās kāpt. Un mums viens no lūgumiem, ko lūdzām izskatīt, bija PVN samazināšana svaigiem augļiem un dārzeņiem, un pārtikas produktiem, kā piens, gaļa, zivis un maize. Pašlaik atsauksmes nav un mēs ceram uz to, ka tas var būt aizies līdz dzirdīgām ausīm, jo tas, kas notiek ir, ka mēs jau varam saražot, bet jautājums, kas būs spējīgs to nopirkt. Un tas ir tas pamatjautājums, kas būtu jārisina. Jo skaidrs arī tagad, skatoties kaut vai rapšu raušus, ko "Bio-Venta" ražo, viņus iepērk, es atvainojos, ne jau latvieši. Jautājums ir par tiem pārtikas ražotājiem, vai tas ražotājs varēs izturēt konkurenci, jo Polijā ir tās cenas stipri zemākas, pašizmaksas ir stipri zemākas, degvielas cena ir ievērojami zemāka, bet mēs jau konkurējam vienā tirgū. Un tā ir tā pamata lieta."

Tāpat Melnis atzina, ka tiek domāti arī citi ceļi, kā iegādāties minerālmēslus, piemēram, caur Āfriku, bet problēmas sagādā loģistika, attālumi un degvielas iemaksas.

Ņemot vērā energoresursu cenu ievērojamo kāpumu, Bernāns savukārt norādīja, ka ar bažām skatās arī uz nākamo augustu, kad pienāks ievākto graudu kaltēšanas un pirmapstrādes laiks, kur būs nepieciešama gan sašķidrinātā gāze, gan arī elektroenerģija. Tāpāc strauji jādomā par alternatīviem elektroenerģijas ražošanas avotiem, ko var īstenot Latvijā. 

"Par akcīzes degvielu, mēs papētījām – iznāk tāda savdabīga situācija, ka Latvijā degvielas cena bez akcīzes būs lielāka nekā Polijā degvielas stacijā. Tāda vienkārši ir situācija," sacīja Melnis, bet prognozēt cenas viņš nemēģināja. "Tajā momentā, ja es zinātu, ka man tās izmaksas ir apstājušās, tad es varētu sākt prognozēt, jo vienmēr veikala cena atpaliek no ražotāja izmaksām par pāris mēnešiem. Tur ir ļoti daudz faktori, uz kuriem mēs tagad vēl nevaram atbildēt, jo man liekas, ka arī šī brīža cenas veikalos vēl neatspoguļo šī brīža ražošanas pašizmaksu. Un tas, kas būs rudenī, tas varētu atspoguļot šī pašreizējā brīža izmaksas."

"Pašreiz cenu kāpums uzņēmis ļoti strauju pieaugumu, un tas viennozīmīgi atsauksies uz pārtikas produktiem, jo to, kāda būs cena graudiem, piemēram, augustā, grūti pateikt un prognozēt. Esošie faktori pašreiz spēlē tam par sliktu, un cena būs viennozīmīgi nepieredzēti augsta," pauda Bernāns. 

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt