Ekonomisko un līdz ar to arī politisko situāciju Ukrainā apdraud arī augošā neuzticība jaunajai valdošajai elitei un energoresursu cenu kāpums, kas būtiski ietekmējis komunālos maksājumus.
Pozitīvās ziņas, kuras starptautiskajiem partneriem var prezentēt Ukrainas elite politiskajās sanāksmēs un sarunās ar kreditoriem, iedzīvotājiem aizēno skaitļi saņemtajos rēķinos, it īpaši ziemā.
Pagaidām lielā mērā cilvēku mieru tur apziņa, ka valsts pārdzīvo grūtus laikus saistībā ar konfliktu Ukrainas austrumos, taču tikai ar to izskaidrot dzīves sadārdzināšanos kļūst arvien sarežģītāk. Uzticība jaunajai valsts politiskajai elitei nav augsta.
“Galvenā pozitīvā pārmaiņa ir tā, ka mēs tomēr nepieļāvām tā saukto krievu pavasari pusē Ukrainas teritorijas tieši Maidana dēļ, kuram arī es izgāju cauri; es biju par vecu, bet pārējie puiši aizbrauca kā brīvprātīgie un apturēja. Citādi pārmaiņas gribētos ātrāk, bet ziniet paši, kāda mums vara,” saka Maidana aktīvists, pensionārs Nikolajs.
Panāktajai nominālajai neatkarībai no Krievijas gāzes cena bijusi augsta, turklāt joprojām bieži vien tiek iepirkta tā pati gāze no trešajām valstīm. Vēl daudz samudžinātāka situācija ir ar oglēm – par spīti militārajam konfliktam, pērn no valdības nekontrolētajām teritorijām tika ievesti astoņi miljoni tonnu ogļu, gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp arī antracīts, kas darbina septiņas no 14 Ukrainas spēkstacijām un kuru iespējams iegūt tikai prokrievisko separātistu frontes pusē.
Ogļu bizness pieder vienam no Ukrainas oligarhiem, un tas tikai plaukst, jo pēc regulatoru lēmuma iepirkt ogles pēc Roterdamas biržas cenām ekonomiskā caurspīdīguma vārdā faktiski pašu valstī iegūtās ogles tiek iepirktas daudz dārgāk.
Cilvēkiem tas nozīmējis elektroenerģijas sadārdzināšanos gandrīz divas reizes.
Jau ilgāk nekā mēnesi aktīvisti un pretterorisma operācijas zonas veterāni ar opozīcijas politiķu atbalstu bloķē daļu no šīm kravām, un pēdējās dienās prokrievisko grupējumu līderi Doņeckā un Luhanskā uz to atbildējuši ar paziņojumu par viņu pārvaldītajās teritorijās joprojām strādājošo Ukrainas uzņēmumu sagrābšanu.
Ukrainas premjers brīdinājis, ka ogļu blokādes dēļ bez elektrības var palikt visa Ukraina, Centrālā banka brīdina par tikko atjaunotās ekonomiskās izaugsmes samazināšanos uz pusi, tikmēr sabiedriskā doma ir par labu blokādei.
Politologs Bogdans Jaremenko šeit saskata ietekmes sfēru dalīšanu starp Ukrainas oligarhiem un Maskavas sponsorētajiem Austrumukrainas grupējumiem. Viņaprāt, to arvien labāk izprot arī ukraiņi kopumā, kas rada būtisku spiedienu pret pašlaik valdošajiem politiķiem.
“Tagad kļūst arvien skaidrāks, ka tarifu palielināšana Ukrainā par komunālajiem maksājumiem, siltumu, elektroenerģiju, ir lielo uzņēmumu īpašnieku mēģinājums kompensēt zaudējumus vai audzēt peļņu kara laikā uz visas Ukrainas rēķina,” saka politologs.
“Un tas rada diezgan lielu protestu no citiem ukraiņiem, un tāpēc tuvākajā perspektīvā mēs redzēsim politiski nestabilu Ukrainu un protestus, kuros ar ļoti dažādām metodēm iedzīvotāji paudīs neapmierinātību ar valdošās varas metodēm,” prognozē Jaremenko.
“Tajā pašā laikā Ukraina tomēr mainās un pareizajā virzienā, sabiedrībā pēc tā ir pieprasījums. Ir pat zināma izpratne, ka reformām ir augsta cena un par tām var nākties maksāt arī no sava maciņa. Un man liekas, ka cilvēki pat to saprot daudz labāk nekā oligarhi, kuri nav gatavi zaudēt savu naudu. Tāpat ir arī spiediens no ārpuses – no dažādām organizācijām un rietumvalstīm. Parādās jaunas institūcijas cīņai ar korupciju un uzlabojas likumi,” viņš norāda.
Karadarbība, kurā iet bojā karavīri teju katru dienu un kas netiek saukta par karu, vienlaikus ar tirgošanos ieroču žvadzoņas pavadībā, kuru diezin vai ir tik viegli izskaidrot starptautiskajiem aizdevējiem un institūcijām – ir spilgts piemērs ilgstošajai neskaidrībai pēc Maidana dzidrajām cerībām saduļķotajiem ūdeņiem. Lai gan ātru risinājumu pagaidām nav, ir cerība, ka straume vismaz plūst pareizajā virzienā.
