Bet mūsu pašu bezdarbnieku ir gandrīz trīs reižu vairāk. Tomēr uzrunātie eksperti uzskata, ka vismaz tuvākajā nākotnē gan pietiks darba bēgļiem, gan nav gaidāma strauja algu kāpuma mazināšanās, nemaz nerunājot par algu krišanos.
ĪSUMĀ
- Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina – darba iespēju netrūkst.
- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā uzskata: bēgļu nodarbināšana nav drauds, ka algu kāpums varētu bremzēties.
- Ekonomiste: pašlaik bēgļu plūsma Latvijā nav tik liela, lai ietekmētu algu līmeni.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina – darba iespēju netrūkst
Bezdarba līmenis no 6,8 procentiem marta sākumā līdz šim nokrities par 0,1 procentpunktu, ļaujot domāt, ka 62 tūkstoši bez darba esošo vietējo cilvēku uz strādāšanu nemaz tā neraujas. To rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Aģentūras pārstāve Signe Bierande stāsta, ka tradicionāli augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kur mājās bez darba un naudas pavasari bauda katrs sestais, septītais cilvēks. Darba iespēju gan netrūkst, atzīst Bierande.
“Aktuālas ir 23 907 brīvās darbavietas, 72% ir Rīgas reģionā, bet Latgales reģionā šis rādītājs ir 7%. Vispieprasītākās šobrīd ir augstas kvalifikācijas profesijas, kā programmētāji, medicīnas māsas, projektu vadītāji, skolotāji un arī sistēmanalītiķi. Vispieprasītākās vidējās kvalifikācijas profesijas ir kravas automobiļu vadītāji, betonētāji, būvnieki, mūrnieki un pavāri. Zemas kvalifikācijas darbiniekiem iespējas ir strādāt kā palīgstrādniekam, būvstrādniekam, sezonas un lauksaimniecības strādniekam,” pastāstīja Signe Bierande.
Vislielākais darbinieku pieprasījums ir būvniecībā, ražošanā, transporta un loģistikas pakalpojumos, lauksaimniecībā un tirdzniecībā.
Tāpēc varētu rasties jautājums, kurās jomās tad varētu strādāt ukraiņu bēgļi, zinot, ka pašlaik Ukrainu pamet lielākoties sievietes un bērni.
Bierande atzina, ka šobrīd visvairāk pieprasītas profesijas, kur nepieciešams vīrieša spēks. Tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrai jau esot ziņas par Ukrainas kara bēgļiem, kuri jau strādā – kāda sieviete strādā skolā, bet cita nodarbināta skaistumkopšanā.
“Bet kara bēgļi šobrīd nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, tādēļ es jums nevaru pateikt ļoti konkrētas profesijas,” norādīja Bierande.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā uzskata: bēgļu nodarbināšana nav drauds, ka algu kāpums varētu bremzēties
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns ir drošs, ka bēgļu ierašanās un nodarbināšana vismaz tuvākajā nākotnē nekādā gadījumā nav drauds, ka algu kāpums varētu bremzēties, pat nerunājot par samazināšanos lielas darbaspēka konkurences apstākļos.
“Mums jau praktiski inflācija draud divu ciparu līmenī, vismaz kādi 12%, 10%, tas jau arī jāņem vērā. Cerēsim, ka piebremzēsies, tas jau arī būtu labāk, jo inflācija jau vienmēr apsteidz darba samaksu kāpumu. Un otrs, protams, ir tas, ka mums ukraiņu bēgļiem ir jāpalīdz, tā ir pavisam normāla solidaritāte. Un darbavietu mums aizvien vēl pietiek, mums arī ir jādod viņiem iespēja ne tikai saņemt kādus pabalstus, bet arī strādāt, iedzīvoties, integrēties. Mēs, protams, ceram, ka viņiem būs iespēja atgriezties arī savā valstī, viņu pašu pārvaldītā valstī,” pastāstīja Baldzēns.
Jautāts, vai darba devēji tiek un grib tikt līdzi cenu kāpumam, Baldzēns atbildēja, ka, līdzīgi kā darbiniekiem, arī darba devējiem ir bijušas ierobežotākas iespējas, īpaši atsevišķās nozarēs. Viņš arī uzsvēra, ka, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijā aktuāla problēma ir nodokļu slogs.
“Ja es paskatos, piemēram, uz 1000 eiro neto algu, mums ir augstākais nodokļu slogs Latvijā. Un arī minimālā alga jāpaaugstina, jo praktiski mēs jau esam viņu iesaldējuši,” teica Baldzēns.
Ekonomiste: pašlaik bēgļu plūsma Latvijā nav tik liela, lai ietekmētu algu līmeni
Ukrainas kara kontekstā ir vērts vērtēt arī to, ka daļa mūsu uzņēmēju palikuši bez Krievijas tirgus un izejvielu sagādes iespējām, tāpēc dažviet pat var nākties mazināt štatus. Tā komentēja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, sakot, ka turpretī daudzi darba devēji ir gatavi vērt durvis ukraiņiem.
Viņa uzskata – lai arī bēgļu vidū ir daudz bērnu un sieviešu, viņu iespējas strādāt tomēr nevajadzētu novērtēt par zemu. Īpaši arī jaunieši būtu ieinteresēti strādāt, lai tiktu pie iztikas līdzekļiem.
Opmane uzskata –
pašlaik cilvēku plūsmas Latvijā nav tik lielas, lai ietekmētu algu līmeni.
“Protams, jāskatās, kā situācija attīstīsies un cik daudz būs to ieceļojušo, bet pašlaik vairāk tā ir tā kā vakanču aizpildīšana, bet spiediens uz algām, meklējot kādus darbiniekus, joprojām pastāv,” norādīja Opmane.
Likumdevējs ir strauji pielāgojis normatīvus, ka ukraiņi var strādāt arī jomās, kurās līdz šim to liedza valsts valodas zināšanu trūkums un citas nianses.
KONTEKSTS:
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2.martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
