Tā kā gaisa temperatūra Ukrainā arvien pazeminās, valsts ir bijusi spiesta rīkoties bažās par strauju rezervju izsīkšanu.
„Jā. 378. Paldies visiem šī procesa dalībniekiem,” sociālajā tīklā „Facebook” pavēstīja "Naftogaz" vadītājs Andrijs Koboļevs, tādejādi pavēstot, ka Ukrainas enerģētikas uzņēmums "Naftogaz" ir pārskaitījis Krievijas gāzes gigantam "Gazprom" 378 miljonus dolāru priekšapmaksā par vienu miljardu kubikmetru gāzes.
Tā ir daļa no summas, un plānots, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī Krievijas kontā nonāks vēl 365 miljoni dolāri par nākamajām gāzes piegādēm.
Tuvāko divu dienu laikā ir jābūt skaidrībai, kā atsāksies gāzes piegāde.
Ārvalstu mediji vēsta, ka šādi Ukrainu, kas tik ilgstoši turējusies pretī Krievijas gāzes cenas nosacījumiem un prasībām, spiedis rīkoties aizvien pieaugošais aukstums un nenovēršamā bargas ziemas tuvošanās, kā arī bažas par strauju valsts rezervju izsīkšanu.
Krievija un Ukraina ar Eiropas Komisijas starpniecību vēl oktobrī bija panākušas vienošanos par gāzes piegādi, taču Krievija uzstāja, ka Ukrainai ir jāveic priekšapmaksa, kam Kijeva līdz šim bija aktīvi pretojusies.
Ukrainas un Krievijas gāzes attiecību risinājums ir ļoti svarīgs arī Eiropas Savienībai, jo daudzas valstis saņem Krievijas gāzi pa Ukrainas cauruļvadiem. Pirms vairākiem gadiem līdzīgs strīds vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ap Jaunā gada laiku atstāja vismaz divu nedēļu ilgā aukstumā.
Lai arī nauda ir samaksāta un gāzes piegādes līgums ir noslēgts, tas Krievijas un Ukrainas attiecības nepadara vieglākas. Maskavas atbalsts separātistiem Austrumukrainā un okupētā Krima joprojām saglabā pamatīgu spriedzi, taču Ukrainas atkarība no Krievijas resursiem, kā norāda eksperti, liek Kijevai spert izmisuma soli.
Ukraina joprojām ir viena no lielākajām Krievijas gāzes pircējām, ik gadu iegādājoties vismaz 30 miljardu kubikmetru gāzes.
Vēl šonedēļ medijos nonāca informācija, kas liecina - ar gāzes piegādi visas Ukrainas enerģijas problēmas tomēr nebūs atrisinātas.
Ukrainai ziemā draud pamatīgi elektroapgādes traucējumi ogļu trūkuma dēļ, un Ukrainas enerģētikas ministrs draudējis atlaist visu valsts energokompānijas "Centrenergo" vadību, jo enerģētikas uzņēmumam izsīkstot ogļu krājumi. Enerģētikas ministrs aicinājis Ukrainas ražotājus vakara stundās samazināt enerģijas patēriņu un ieviest nakts maiņas, lai novērstu elektroapgādes pārrāvumus. Tam par iemeslu ir fakts, ka lielākā daļa Ukrainas ogļu ieguvju atrodas Donbasā, ko daļēji kontrolē promaskaviskie kaujinieki, un daudzas ogļraktuves nedarbojas jau vairākus mēnešus, vai arī tur veidojas uzkrājumi, kurus nemierīgās situācijas dēļ nav iespējams piegādāt.
Francijas prezidents Fransuā Olands sestdien ieradīsies iepriekš neplānotā vizītē Maskavā, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apspriestu Ukrainas krīzi. Viņš vēstījis, ka ir gatavs strādāt pie Ukrainas krīzes deeskalācijas, kam sākumā esot jānotiek vārdos un pēc tam arī militāri. Krīze, kā sacījis Olands, rada nopietnus draudus arī visa reģiona ekonomikai.
Jau ziņots, ka Krievija jūnijā pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas parādiem. Toreiz Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem atkal neizdevās vienoties par energoresursu līgumiem. Decembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES, Krievija samazināja gāzes piegādes cenu Ukrainai no 400 līdz 268 dolāriem par 1000 kubikmetru. Pēc Janukoviča gāšanas Krievija paaugstināja gāzes piegādes cenas Ukrainai no 268 dolāriem par 1000 kubikmetriem līdz 485 dolāriem, skaidrojot to ar iepriekšējo atlaižu atcelšanu.
Jūnijā notikušās sarunas starp Krievijas kompāniju „Gazprom” un ukraiņu „Naftogaz” noslēgušās bez progresa. EK piedāvāto kompromisa variantu, kas paredzēja par aptuveni trešdaļu zemāku cenu, nekā pieprasa „Gazprom” (326 dolārus par 1000 kubikmetru), Krievijas pārstāvji noraidīja, un sarunas par cenu un priekšapmaksas nosacījumiem turpinājās.
