Pēc ministra teiktā, šāds lēmums pieņemts, jo no Eiropas importētās gāzes cena ir zemākā nekā Krievijas piedāvātā cena. “Interfax” norāda, ka janvārī Ukraina importēja dabasgāzi no Eiropas par vidējo cenu 322,5 ASV dolāri par 1000 kubikmetru, bet Krievijas cena bija 335,7 dolāri.
“Mēs tagad pārtraucām to iepirkt [no Krievijas] .. Nav tādas akūtas nepieciešamības,” sacījis ministrs.
No 1.aprīļa vairs nebūs spēkā iepriekšējā vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ukrainai jeb tā dēvētā ziemas pakete, saskaņā ar kuru gāzi piegādāja tikai ar priekšapmaksu.
Ukrainas ministrs informējis, ka jauno līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Krievijas parakstīs 13. – 14.aprīlī, kad Berlīnē notiks kārtējā Ukrainas, Krievijas un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju tikšanās par dabasgāzes piegāžu jautājumiem.
Pēc iepriekšējām sarunām aizvadītajā nedēļā Briselē Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņojis, ka Krievija izskatīs iespēju piešķirt Kijevai atlaides dabasgāzes piegādēm līdz marta beigām vai pat pagarināt atlaižu darbību arī aprīlī, taču par šo jautājumu no jauna lems katrā ceturksnī.
Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā Briselē sākās Ukrainas, Krievijas un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju sarunas par gāzes piegāžu jautājumiem. Šis ir tikai pirmais sarunu posms, kurā tiks apspriesta tā dēvētā vasaras piegāžu pakete. Eksperti gan prognozē, ka sarunas var būt diezgan ilgas un sarežģītas, jo Krievija un Ukraina joprojām turpina strīdu Stokholmas arbitrāžas tiesā. Tāpat tiek norādīts, ka gāzes piegādes Ukrainai ir ļoti nozīmīgas arī ES, jo Krievija šo jautājumu var mēģināt izmantot, lai šķeltu Eiropas Savienības dalībvalstu vienotību.
Pagājušā gada rudenī Ukraina, Krievija un Eiropas Savienība noslēdza vienošanos par tā dēvēto „ziemas paketi”, kas noteica Krievijas gāzes piegāžu noteikumus laika posmam līdz šī gada 31.martam. Šāda vienošanās tika noslēgta pēc ilgstošiem strīdiem. Turklāt gan Ukrainas gāzes kompānija „Naftogaz”, gan Krievijas „Gazprom” ir iesniegušas viena pret otru sūdzības Stokholmas arbitrāžas tiesā. Ukraina vēlas pārskatīt spēkā esošos gāzes piegāžu līgumus un panākt kompensācijas par trūkstošo tranzīta apjomu, savukārt „Gazprom” vēlas piedzīt no Ukrainas 4,5 miljardus dolāru par 2009.gada piegāžu līgumu neizpildīšanu.
Tikmēr Ukraina pēdējā laikā arvien aktīvāk ir sākusi iepirkt tā dēvēto reverso gāzi tieši no Eiropas valstīm. Marta pirmajā pusē vairāk nekā 80% gāzes Ukrainā importēti no Slovākijas un arī no Ungārijas. Kompānija „Gazprom” joprojām aktīvi cenšas panākt reverso piegāžu apturēšanu, saucot tās par nelikumīgām.
Taču, kā, izpētot gāzes nozares rādītājus, aprēķinājusi aģentūra „Interfaks”, „Gazprom” šajā cīņā ir iztērējusi un faktiski zaudējusi jau gandrīz 6 miljardus dolāru. 5,5 miljardi zaudēti, nesaņemot naudu par piegādēm tālajām valstīm, bet aptuveni 400 miljoni dolāru zaudēti soda naudās par gāzes nepiegādāšanu solītajos apjomos. Daži eksperti jau norāda, ka paša „Gazprom” aktivitātes ir tikai veicinājušas to, lai Eiropas Savienības patērētāji meklētu alternatīvus gāzes piegāžu veidus, tostarp iepērkot sašķidrināto gāzi.
