Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) novērojumi liecina, ka ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, skaitot kopā, tuvojas četriem eiro par kubikmetru ūdens. Vienlaikus, ja energoresursu cenas samazināsies, iedzīvotājiem sola pārmaksāto naudu kompensēt.
13 pašvaldībās ir plānots paaugstināt ūdenssaimniecības tarifus – ūdensapgādes tarifu un kanalizācijas tarifu. Piemēram, daļā Mārupes novada plānotais kanalizācijas tarifs būs 2,75 eiro par kubikmetru, ūdensapgādes tarifs 1,14 eiro. Lielāka maksa par kubikmetru sagaida Ventspils novada iedzīvotājus. Tur prognozētais kanalizācijas tarifs ir pat 3,22 eiro par kubikmetru, bet ūdensapgādes tarifs 2,15 eiro par kubikmetru.
Taču šie skaitļi vēl var mainīties, jo regulatoram ir vismaz 90 dienas, lai izskatītu uzņēmuma iesniegto tarifu projektu.
Ventspils novadā plānotā ūdenssaimniecības tarifa paaugstināšanas pamatā ir darbaspēka izmaksas. Tajā pat vēl nav ierēķināts energoresursu sadārdzinājums un minimālās algas celšana, skaidroja uzņēmumā "VNK serviss".
"Pagaidām izmantotās tehnoloģijas, lai uzturētu ūdensvadus pietiekamā kārtībā, kā arī attīrīt un nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu, ir tādas, kādas ir. Un tas manuālais jeb darbaspēka resurss ir tajās nepieciešams. Šajā tarifu projekta lielāko izmaksu sadaļu patiesībā sastāda darbaspēks," skaidroja SIA "VNK Serviss" valdes locekle Diāna Skudra.
Ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu ietekmē vairāki faktori. Tie ir jau minētās energoresursu cenas un darbaspēka izmaksas, kā arī infrastruktūras remonta izdevumi, kapitāla izmaksas, nodokļi un citi. Piemēram, "VNK serviss" cer, ka, optimizējot uzņēmuma resursus, tarifu vēl izdosies samazināt. Savukārt Latvijā kopumā arvien vairāk ir jūtama tieši energoresursu ietekme uz tarifiem.
"Lielākā ietekme ir bijusi tieši energoresursu cenu izmaiņām, jo ūdenssaimniecības pakalpojumu nozare ir ļoti energoietilpīga.
Līdz ar to nepieciešama elektroenerģija, degviela, gāze, kurināmais, – arī šīs izmaksas aug. Iepriekšējā gadā energoresursu izmaksas spēkā esošajos tarifos veidoja vidēji 13% no ekspluatācijas izmaksās, taču šogad tie ir 20 līdz 50% un ir saprotama komersantu nepieciešamība iesniegt jaunus tarifus," sacīja SPRK Ūdenssaimniecības nodaļas vadītāja Dace Čodare-Plaude.
Tarifu projektos ir ierēķināts arī valsts energoresursu sadārdzināšanās atbalsts. Turklāt, ja cenas, piemēram, elektrībai, pēkšņi samazināsies, uzņēmumiem tas uzreiz būs jāatspoguļo tarifos.
"Ir iestrādāti instrumenti, kur attiecīgi komersantam ir maksimāli ātri jāiesniedz tarifs, kurā ir pazeminātas šīs cenas, ja tās ir pazeminājušās. Un arī vēlāk komersanti caur neparedzētiem izdevumiem lietotājiem atmaksās, ja būs gadījumā kāds periods nostrādāts faktiski ar zemākām cenām, nekā bija paredzēts tarifos," skaidroja SPRK pārstāve.
Iepriekšējos gados vidēji gadā regulators apstiprināja no 8 līdz 10 ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektiem. Šogad SPRK ir izskatījusi jau 53. Runa ir tieši par ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu. Par ūdens sasildīšanu jāmaksā atsevišķi.
