"Ir pilnīgi skaidrs, ka inflācija šobrīd aug un to ierobežot ir ļoti sarežģīti," Latvijas Universitātes (LU) profesors, ekonomists Gundars Bērziņš uzsvēra, ka ir salīdzinoši maz instrumentu, lai inflācijas kāpumu apslāpētu. Tradicionālie instrumenti šajā situācijā neder.
"Kā, piemēram, budžeta deficīta samazinājums, procenta likmju paaugstināšana. Šādas tradicionālās monetārās un fiskālās politikas instrumentu lietošana ir apgrūtināta, ņemot vērā konkrēto situāciju, kāda ir izveidojusies ģeopolitiski. Otrkārt, ja paraugās vēsturiski, tad karadarbības laikā inflācija vienmēr ir augsta jebkurā valstī, kas ir kaut kādā veidā saistīta ar šo karadarbību. Ir ļoti sarežģīti papildu inflāciju veicinošie faktori, piemēram, piegāžu ķēžu un izejmateriālu problēmas, kas var radīt papildu spiedienu uz inflāciju," klāstīja Bērziņš.
"Es domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācija pārsniegs desmit procentu atzīmi, bet gadā kopumā pašlaik ir diezgan liela nenoteiktība."
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane teica, ka tas, kāda būs šī gada nogale, ir ļoti cieši saistīts ar to, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā.
"Iespējams, ka gadā kopumā inflācija tomēr nebūs divciparu skaitlis. Tomēr jāsaka, ka vēl ir par agru prognozēt. Pāris tuvākajos mēnešos, proti, pavasarī un, iespējams, arī vasarā tomēr cenas būs vēl augstas. Tas galvenokārt saistīts ar energoresursu cenu kāpumu, bet arī parādās pārtikas cenu pieaugums. Lielais jautājums, vai rudenī viss jau stabilizēsies vai ne, bet tas ir atkarīgs no tā, kā risināsies kara darbība Ukrainā. Būs kāds risinājums vai nebūs," norādīja Opmane.
Viņa teica, ka inflācijas spiediena mīkstināšanai nepieciešams nevis samazināt nodokļus, bet sniegt mērķētu atbalstu mazāk turīgajiem, nevis atbalstīt visus Latvijas iedzīvotājus.
"No patērētāja viedokļa varētu šķist, ka vieglākais instruments ir samazināt kādus nodokļus, bet tas tomēr nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist, jo, samazinot nodokļus, no vienas puses, sanāk sniegt atbalstu visiem, bet, no otras puses, tas atbalsts vairāk aizsniedz turīgākos valsts iedzīvotājus, bet valdībai tas izmaksā ļoti dārgi," skaidroja Latvijas Bankas ekonomiste.
Bērziņš teica, ka pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas – piemēram, vienu nedēļu degviela maksā vienu cenu, pēc nedēļas jau pavisam citu. Ar nenoteiktību tuvākajos mēnešos jārēķinās.
"Degvielas cenas neaugs mūžīgi. Tas gan ir skaidrs. Ja šo jautājumu skata, vērtējot dažādas iepriekšējās krīzēs, tad vēsturiski pusgada līdz deviņu mēnešu laikā cenas stabilizējas. Piemēram, brīdī, kad Krievija ieviesa sankcijas pret Irānu, kas ir liels naftas ražotājs, tad cenas stabilizējās apmēram deviņos mēnešos un vairāk Irānas ietekme nebija tik jūtama. Sarežģītāks jautājums ir par gāzes cenu. Pārslēgties no viena gāzes piegādātāja uz citu ir daudz sarežģītāk nekā no naftas piegādātājiem. Varam sagaidīt, ka gāzes cenas augs straujāk nekā naftas cenas. Par to gan būtu jādomā," atzina ekonomists.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsvēra, ka gada inflācija eirozonā februārī palielinājusies līdz 5,8%, un tas bija augstākais līmenis kopš 1997. gada. Turklāt Latvijā inflācijas apmērs februārī bija augstāks nekā vidēji eirozonā, kad mūsu valstī inflācija sasniedza 8,7%, kas ir par 1,3% augstāks rādītājs nekā janvārī.
"Februāris jau ir tuvu tam, kur mēs dzīvojam tagad, bet vienalga, kopš 2021. gada septembra katru mēnesi inflācija vidēji kāpj par 0,7 procentpunktiem. Pašlaik nav signālu, ka šis pieaugums var pat kļūt lēnāks. Par apstāšanos šobrīd nereāli runāt," teica Šteinbuka.
Savukārt, runājot par ekonomikas izaugsmes prognozi, Šteinbuka sacīja, ka tā noteikti būs jākoriģē, jo pirms kara sākšanās Ukrainā tika prognozēts, ka šogad Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 4%. Finanšu ministrija jau paudusi, ka pēc aktualizētajām prognozēm, IKP šogad pieaugs vien par 2,1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%.
"Labā ziņa ir tā, ka Latvijas valsts parāds, salīdzinot ar vairākumu Eiropas valstu, ir relatīvi zems. Šobrīd valsts parāda attiecība pret IKP ir zemāka, nekā tika prognozēts. Tagad tie ir 45%.
Pat murgos nerādījās tas, ka mēs no kovida krīzes uzreiz, bez pauzes ieiesim citā krīzē. Nu lūk, tā cita krīze ir klāt,
un mums budžets tomēr ir labā situācijā, kredītreitings Latvijai arī ir labs," vērtēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Tas nozīmē, ka Latvijas valdība vēl var aizņemties starptautiskajos tirgos. Tiesa, jārēķinās, ka aizņēmumiem pieaugs arī procentu likme.
