Finanšu ministrija no atbildīgajām iestādēm, tādām kā Valsts ieņēmumu dienests (VID), policija, robežsardze un citām, savākusi datus, kā sokas ēnu ekonomikas apkarošana. Iestāžu ziņojumi komplektā ar divu dažādu pētījumu rezultātiem Finanšu ministriju apmierinājuši tādā līmenī, ka nolemts turpināt pirms vairākiem gadiem izveidoto sistēmu – proti, 5% no līdzekļiem, ko nodokļu ieņēmumos izdevies iekasēt virs plānotā, sadalīt ierēdņiem – ēnu ekonomikas apkarotājiem.
„Ir vajadzīgs, pie tik zemām algām, pie tādiem kārdinājumiem, ir vajadzīgs, lai būtu šī motivācija. Un to jau saņem nevis visi cilvēki, bet tiešām tie, kuri reāli ar to tiešām ikdienā saskarās un strādā. Lai viņi jūt, kā viņi to var ietekmēt pozitīvāk," uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Valdība bez diskusijām otrdien ēnu ekonomikas apkarotāju prēmēšanai piešķīra kopumā 1 miljonu 985 tūkstošus latu. Šo summu savā starpā sadalīs astoņas valsts institūcijas. Lauvas tiesa – 1,5 miljoni latu – tiks darbinieku ziņā daudzskaitlīgajam Valsts ieņēmumu dienestam.
„Ja paskatāmies to, ko šobrīd Ministru kabinets skatīs, tad vidēji uz vienu darbinieku tie ir 310 lati uz papīra. Tā kā tas nav nekas liels. Jo rēķiniet – mēs esam 4000 cilvēku," saka VID vadītāja Ināra Pētersone.
Tomēr vidējā prēmijas summa – 310 latu – ir vien orientējoša. VID priekšniece atzīst – prēmiju saņems tie darbinieki, kas ar ēnu ekonomiku cīnās ikdienā, līdz ar to arī prēmijas reālais prēmijas apjoms būs lielāks.
Es arī esmu piekritēja, ka nevajag maksāt visiem cieto algu, ir jābūt pietiekami lielai mainīgajai daļai, kas stimulē, izejot tieši no darba rezultātiem - jo tu labāk strādā, jo tu vairāk arī saņem," saka VID vadītāja Pētersone.
Latvijas Darba devēju konfederācija ierēdņu prēmēšanu par labi paveiktu darbu uzskata par normālu praksi, vien uzsver – ir jāuzrauga, lai prēmijām atvēlētā summa par vienādiem panākumiem tiek arī koleģiāli sadalīta. Stokholmas Ekonomikas augstskolas izstrādātais indekss rāda, ka pērn pelēkajā zonā darbojās 21% Latvijas ekonomikas, toties Austrijas Johanesa Keplera Universitātes pētījums Latvijas ēnu ekonomiku vērtē 26% līmenī. Finanšu ministrs komentē – tas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču pelēkā zona joprojām ir gana liela, lai par to uztrauktos.
