Turpinās aizdevēju sarunas ar Grieķiju; Ciprs prognozē drīzu vienošanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Grieķijas vienošanās ar aizdevējiem ir pārredzamā attālumā, tā paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pēc kārtējā sarunu raunda Briselē. 

Pēdējās sarunās Grieķija noraidījusi dažus no kreditoru piedāvājumiem, taču kopumā sanāksme raksturota kā konstruktīva. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzsvēris, ka ir apmierināts ar panākto progresu.

Grieķija aizdevējiem iesniegusi savu krīzes pārvarēšanas plānu, kas neatbilst aizdevēju prasībām. Tomēr arī Atēnas zināmos jautājumos izteikušas gatavību piekāpties un domstarpības palēnām izdodas nogludināt. Aizdevēji apmaiņā pret naudu no Grieķijas gaida pensiju griešanu un valsts sektora darbinieku samazināšanu, kā arī vairāku nodokļu atvieglojumu atcelšanu. Grieķija turpretim nav gatava samazināt piemaksas pensijām, kā arī nepiekrīt nodokļu palielināšanai energoresursiem.

Piektdien ir tā diena, kad Grieķijai jāatmaksā 300 miljonus eiro Starptautiskajam Valūtas fondam, un fonds ir ļoti principiāls, paliekot pie tā, ka šajā dienā aizdevums jāatmaksā. Ceturtdien gan vēl plānotas Grieķijas līderu un aizdevēju sazvanīšanas un konsultācijas turpināsies.

“Swedbank” vecākais ieguldījumu pārvaldnieks Igors Daņilovs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” gan norādīja, ka pat tad, ja Atēnas piektdien parādu nesamaksā, tas vēl nebūs defolts, jo SVF dod valstīm vēl 30 dienas, kad var atmaksāt parādu. “Tas nav tik kritiski, kā izklausās,” sacīja Daņilovs.

Viņš norādīja, Grieķijas galvenā problēma ir bēdīgs ekonomikas stāvoklis, valsts jau trešo reizi kopš 2007.gada piedzīvo recesiju, bezdarba līmenis ir ļoti augsts, valsts parādu slogs ir ļoti liels, to ir grūti apkalpot. Turklāt, 80% - 90% no summas, ko Atēnas ir parādā, aizdeva SVF un Eiropas valstu valdības, vēloties palīdzēt grūtībās nonākušajai valstij, nevis spekulanti, kuri vēlējās nopelnīt. Tāpēc šos parādus nevar norakstīt, norādīja Daņilovs.  

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Ciprs uzskata – aizdevēji neriskēs novest Grieķiju līdz defoltam, ko negrib pieļaut ASV, kas uzskata - sekas eirozonai būs sliktākas, nekā prognozē aizdevēji.

Skudra uzskata, ka daļu summas Grieķija piektdien varētu samaksāt, bet nepiekritīs slēgt vienošanos, un sarunas turpinās, ņemot vērā, ka Grieķijai būs jāmaksā arī nākamās parāda daļas, kas būs tikai lielākas.

Jau ziņots, ka trešdien vakarā bez būtiska progresa beigušās Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunas Briselē. Par spīti tam, ka Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru sarunas aizvadīja vairākas stundas, Atēnām nav izdevies pielauzt Briseli par maigāku attieksmi pret reformām.

Tas nozīmē, ka Grieķijai būs jāspēj pašai atrast līdzekļus, ko jau piektdien atdot Starptautiskajam Valūtas fondam.

Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais.  Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā Valūtas fonds ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro 1,6 eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.

Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti