Piektdien kārtējā tiesas sēdē atbildētāji varēja uzdot jautājumus prasības uzturētājiem. Galvenais strīds ir par diviem aizdevumiem ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītām kompānijām, kas bankai radījuši pamatīgus zaudējumus.
Prasību par 15 miljonu eiro piedzīšanu no “Latvijas Krājbankas” bijušajiem valdes locekļiem tiesā iesniedza bankas maksātnespējas administratora “KPMG” pārstāvji, kuru uzdevums ir kreditoriem atgūt pēc iespējas vairāk naudas no bankā palikušajiem aktīviem. Pirmajā instancē administrators uzvarēja, taču bijusī “Krājbankas” valde lēmumu pārsūdzēja.
Strīda pamatā ir divi aizdevumi, kurus pieļaujot, administratora ieskatā, valde rīkojusies nesaimnieciski. Pirmais bija 2,4 miljonu eiro aizdevums Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai kompānijai jahtas iegādei, otrs – vairāk nekā 20 miljonu eiro aizdevums nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā.
Abi darījumi bankai nesuši zaudējumus. Prasītāji uzskata – šie nav bijuši vienkārši neveiksmīgi biznesa lēmumi, jo banka nemaz neesot pārliecinājusies, vai kompānijas naudu varēs atdot. Turklāt aizdevuma saņēmēji bijuši saistīti ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu.
“Tās ir ārzonu kompānijas bez jebkādas grāmatvedības. Abas kompānijas ir visciešākajā veidā saistītas ar Antonovu,” uzsvēra zvērināts advokāts, “KPMG Baltics” pārstāvis Romualds Vonsovičs.
“Vienā no kompānijām, jahtas gadījumā, Antonovs bija patiesā labuma guvējs. Šāda informācija atradās “Latvijas Krājbankā”. Otrā gadījumā tas bija Maksims Ančipolovskis, Antonova jurists, kas bija kompānijas īpašnieks, kas reģistrēta Seišelu salās. [..] Antonovam bija vajadzīgi naudas līdzekļi, un pēc viņu lūguma tie tika izsniegti,” skaidroja Vonsovičs.
Piektdien uz otrās instances tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesā no bijušajiem valdes locekļiem bija ieradies tikai Andrejs Surmačs. Viņš uzskata, ka administrators pats nav spējis no bankas īpašumiem atgūt pietiekami daudz naudas. Tāpēc arī celta prasība.
“Mēs strādājām godīgi, saskaņā ar likumu. Visi šie zaudējumi ir no administratora darba. Viņi pārāk lēti pārdeva nekustamo īpašumu un jahtu. Jahtas vērtība ir norādīta Anglijas tiesas lēmumā – trīs miljoni eiro. Viņi pārdeva mazāk kā par vienu miljonu un tagad grib starpību dabūt no mums,” klāstīja Surmačs.
Ja tiesa pirmās instances lēmumu nemainīs, septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem katram būs jāatmaksā aptuveni divi miljoni eiro.
Viens no viņiem ir 13. Saeimā ievēlētais deputāts Mārtiņš Bondars, kurš lietu sauc par absurdu un politisku.
Arī viņa aizstāvis Mārtiņš Kvēps uzsver – zaudējumi no jahtas darījuma ir paša administratora atbildība, un Bondara rīcība saistībā ar aizdevumu nekustamā īpašuma projektam bijusi pareiza.
“Lietā ir bankas valdes lēmums, kurā ir ierakstīts, ka aizdevumu var izsniegt tikai 70% apmērā no nodrošinājuma vērtības. Tas ir vienīgais, ko Bondara kungs šajā jautājumā ir darījis. [..] Savukārt, ko mums saka administrators? Mēs prasām, kas ir nepareizs šajā lēmumā. Administrators saka, ka Bondara kungam ir jāatbild par visu to, kas notika vēlāk, ko izdarīja citi bankas darbinieki,” norādīja Kvēps.
Bondara manta un bankas konti prasības nodrošināšanai joprojām ir apķīlāti. Deputāta advokāts stāsta, ka nelūgs nodrošinājumu atcelt, lai nekavētu tiesvedību. Prasītāju pārstāvis Vonsovičs uzskata, ka tiesa varētu pabeigt lietas skatīšanu pavasarī.
