Turpretī imports no trešajām valstīm – Krievijas un Baltkrievijas – samazinās, liecina "Augstsprieguma tīkla" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. Jūlijā kritums bija par 15% – importēti 0,23 miljoni MWh.
Attēls: "Augstsprieguma tīkls" (AST)
Jūlijā Latvijā ģenerētas 261 538 MWh elektroenerģijas, kas ir zemākais ražošanas līmenis kopš 2014. gada septembra. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūniju samazinājies par 31%, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūliju – palielinājies par 78%.
Attēls: "Augstsprieguma tīkls" (AST
Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar jūniju, jūlijā samazinājies par 75%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, samazinājās par 73%. Vēja elektrostaciju ražošanā vērojams pieaugums par 107% attiecībā pret jūniju un 38% attiecība pret pērnā gada jūliju, savukārt izmaiņas pārējo avotu ražošanā būtisku iespaidu uz Latvijā saražotās elektroenerģijas bilanci nav atstājušas.
Attēls: "Augstsprieguma tīkls" (AST
Elektroenerģijas cenas Latvijā un arī Baltijā pēc netipiski zemā līmeņa gada pirmajos mēnešos un jūnija būtiskā kāpuma jūlijā atkal samazinājās – vērojams kritums par 20% vidēji Baltijā un par 17,7% Latvijā, tomēr netika sasniegts gada pirmo mēnešu zemais līmenis. Elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 31,80 eiro par megavatstundu un, salīdzinot ar jūniju, cena samazinājās par 17,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, kad tā bija 48,95 eiro par megavatstundu, cena ir samazinājusies par 35%.
