Covid-19 pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi likuši ciest teju ikvienai tautsaimniecības nozarei. Taču pati pirmā triecienu izjuta tūrisma industrija, un visdrīzāk tā arī kopumā būs viens no vissmagāk skartajiem ekonomikas sektoriem. Pirmās prognozes liecina, ka tūrisms Eiropā šogad var piedzīvot kritumu par 30-40%.
ANO Pasaules Tūrisma organizācijas apkopotie dati liecina, ka pilnīgi visos pasaules tūrisma galamērķos Covid-19 dēļ ir bijuši ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, bet 72% pasaules valstis ir slēgušas savas robežas starptautiskajam tūrismam pilnībā. Tostarp līdz šim visstriktākā šajā ziņā ir bijusi Eiropa, kur savas robežas tūrismam pilnībā slēdza 83% valstu.
Visai līdzīga situācija ir Ziemeļu un Dienvidamerikā, bet, piemēram, Āfrikā robežas ceļotājiem slēdza vien 57% valstu. Kaut arī pašlaik sākas ieviesto ierobežojumu pakāpeniska mīkstināšana, joprojām nav zināms, kad tūrisma nozare varēs atsākt darboties pilnā apmērā un galvenais - kad cilvēki būs gatavi ceļot tikpat daudz, kā to darīja pirms pandēmijas.
Stopkrāns tūrismam
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie dati liecina, ka Eiropā tūrisma industrijai līdz šim ir klājies labi. Kopš iepriekšējās finanšu krīzes katru gadu ir bijis vērojams tūrisma apjomu kāpums. Pēdējais, par kuru apkopoti skaitļi visā Eiropas Savienībā (ES), ir 2018. gads un tad Eiropas tūrisma mītnēs ceļotāji nakšņoja kopumā 1,6 miljardus reižu. Tas ir par 60% vairāk nekā 2010. gadā, kad Eiropa sāka pamazām atgūties no finanšu dižķibeles.
Arī Latvijas tūrisma industrija ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Centrālās statistikas pārvalde aplēsusi, ka 2019. gadā Latviju apmeklēja 8,3 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par 65% vairāk nekā 2010. gadā. Savukārt vairākdienu ceļotāju skaits audzis par 41% - līdz teju diviem miljoniem. Taču vēl iepriecinošāka aina ir par ceļotāju nakšņojumu skaitu Latvijas tūrisma mītnēs. Tieši tas ir galvenais indikators, kurš parāda, vai un cik daudz naudas ceļotāji atstāj Latvijā. 2019. gadā Latvijas tūrisma mītnēs ceļotāji nakšņojuši 5,5 miljonus reižu, kas ir praktiski dubults apmērs, ja salīdzinām ar 2010. gadu. Tas nozīmē, ka
Latvija uzņemošajā tūrismā pirms pandēmijas atradās uz visai straujas izaugsmes ceļa.
Tostarp Latvijas tūrisma komersanti 2019. gadā kompleksos tūrisma pakalpojumus ir pārdevuši vairāk nekā 475 tūkstošiem klientu, no kuriem lielākā daļa ceļojuši uz ārvalstīm.
Tādēļ nav nekāds brīnums, ka Covid-19 parādīšanās Eiropā, pēc kā valstis viena pēc otras slēdza robežas, kļuva par pilnīgi negaidīti norautu stopkrānu industrijai. Turklāt, ja vēl pašā sākumā dzīva bija cerība, ka tās ir īstermiņa problēmas, kuras laimīgā kārtā nav sakritušas ar aktīvo vasaras atvaļinājumu un ceļojumu sezonu, tad tagad jau ir skaidrs, ka ietekme būs ilga. Turklāt visdrīzāk tieši pie tādiem ceļošanas paradumiem, kādus tos pazinām vēl pirms dažiem mēnešiem, neatgriezīsimies labu laiku.
Drūmās prognozes
Ir visai skaidrs, ka 2020. gads Eiropas tūrismā būs drūms un daudzi uzņēmumi to var arī nepārdzīvot. Prognozes izteikt pašlaik ir ļoti nepateicīga lieta, jo vēl ir daudz neskaidrību. Piemēram, lai gan pamazām sākas ieviesto ierobežojumu mīkstināšana, epidemioloģiskā situācija Eiropas valstīs ir visai atšķirīga. Tādēļ
visdrīzāk nebūs tāda viena datuma, kad visā Eiropā pilnā apmērā tiks atvērtas robežas ceļotājiem, un situācija atšķirsies no valsts uz valsti.
Vienlaikus ir skaidrs, ka īpaši vilkt garumā arī neviens nav ieinteresēts. Eiropas tūrisma valsts institūcijas apvienojošā Eiropas Tūrisma komisija norāda, ka pašlaik tūrisma kopējā ietekme tiek lēsta 9,5% apmērā no ES iekšzemes kopprodukta, jo ceļotāji ne tikai uzturas viesnīcās un apmeklē kultūrvēsturiskus objektus vai izklaidējas, bet arī lieto transportu, iepērkas, pusdieno un dara daudz ko citu. Tāpat ar tūrismu ES ir saistīti 22,6 miljoni darbavietu.
Neraugoties uz daudzajiem nezināmajiem, pirmās prognozes jau tiek izteiktas. Datu analīzes kompānijas „Oxford Economics” uzņēmums „Tourism Economics” lēš, ka starptautiskais tūrisms Eiropā šogad piedzīvos kritumu par 39%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tas saskan ar Eiropas Tūrisma komisijas veikto aptauju, kurā vairums ES tūrisma valsts institūciju šogad paredz kritumu robežās no 30 līdz 40%.
Labā ziņa gan ir tā, ka jau pēc 2020. gada Eiropas tūrismam atkal paredz izaugsmi. Pirmais varētu atkopties iekšzemes tūrisms, valstīm atceļot dažādus ierobežojumus pašu mājās. Savukārt daudz lēnāk atkopsies starpvalstu ceļojumi un it īpaši tas attiecas uz tālajiem ceļojumiem. Tādēļ Ķīnas ceļotāju grupas Eiropā tik drīz vēl varam neieraudzīt.
„Tourism Economics” prognozē, ka pērnā gada tūrisma apjomus Eiropā atkal neredzēt agrāk kā 2023. gadā.
Turklāt, kā jau minēts, visas prognozes ir ļoti aptuvenas. Eiropas tūrisma tirgū vislielākie apjomi tiek sasniegti jūlijā un augustā, kad Vecajā kontinentā ir tradicionālais atvaļinājumu laiks. Tādēļ
daudz ko noteiks tas, kāda situācija būs vasaras mēnešos.
Vēl viens nezināmais šajā vienādojumā ir cilvēku attieksme. Tas, ka ir atcelti pārvietošanās ierobežojumi, vēl nebūt nenozīmē, ka daudzi būs gatavi doties ceļojumos. To var ietekmēt gan bailes no iespējamās inficēšanās, gan ekonomiskā situācija. Covid-19 ir devis pamatīgu triecienu ne tikai tūrismam, bet teju ikvienai tautsaimniecības nozarei. Tādēļ ir gan cilvēki, kuri jau palikuši bez darba vai ar samazinātiem ienākumiem, gan cilvēki, kuri visai pamatoti satraucas par savu nākotni. Eiropas Tūrisma komisija pirmā ceturkšņa pārskatā brīdina, ka patērētāju attieksme pret ceļojumiem uz ārzemēm vismaz šogad var piedzīvot dramatiskas izmaiņas.
Arī ceļojumu potenciālās izmaksas vēl ir sava veida nezināmais. Piemēram, ja epidemioloģisko prasību dēļ lidmašīnās varēs pārvadāt ievērojami mazāku pasažieru skaitu, kāps lidojumu biļešu cenas. Tas pats attiecas uz kruīza kuģiem, grupu ceļojumu rīkošanu u.c.
