Tūrisma un viesmīlības nozare neapmierināta
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste skaidroja – šāds lēmums pieņemts, jo tūrisma pārstāvji līdz 21. janvārim deva laiku atbildīgajiem ministriem atrisināt Covid-19 radīto krīzi nozarē, taču nekādas rīcības nav sekojušas.
Asociācijas izpilddirektore norādīja, ka tieši šie divi ministri ir atbildīgi par to, kādēļ nozare nīkuļo, – Pavļuts kā atbildīgais par ierobežojumiem, bet Reirs – par atbalsta jautājumiem.
"Mēs, protams, esam apbēdināti. Es neteiktu, ka emocionāli, dusmīgi vai neapmierināti ar esošo situāciju... Mēs vienmēr esam sekojuši tam, kādus lēmumus pieņem. Vajadzēja vakcinēties? Mūsu nozare ir vakcinējušies 99%. Mēs esam otrā nozare aiz medicīnas sektora, kur visvairāk vakcinējušies. Vajadzēja ieviest protokolus drošam darbam? Mēs to visu esam izdarījuši," izteicās Graikste.
Graikste uzsvēra, ka nozares rādītāji atšķiras no kaimiņvalstu rādītājiem mūsu valstī esošo ierobežojumu dēļ.
Viņa norādīja, ka valsts atbalstu Covid-19 krīzē nozare tā arī nav sagaidījusi. Situāciju pasliktina arī tas, ka pašlaik nav tūrisma sezona. Turklāt ir augstas energoresursu cenas. Visbeidzot, nozares uzņēmumi jūt, ka viņos neieklausās.
"Daudzi sākuši meklēt darbu citās nozarēs. Arī atraduši, pārkvalificējušies. Pirmkārt, mēs zaudējam lauku tūrismu kā mantojumu. Tas ir viens. Un otrs – mēs vairs nezinām, kas spēs pacelties pēc šīs pandēmijas,"
komentēja asociācijas “Lauku ceļotājs” valdes locekle Anta Vizule.
Vairums Tūrisma krīzes vadības komitejas dalībnieku atbalstot demisijas pieprasījumu, par kuru pašlaik tiek gatavota vēstule. To plānots nosūtīt arī Saeimas frakciju pārstāvjiem, cerot gūt atbalstu pie parlamentāriešiem. "Mēs esam nevalstiskais sektors un demisiju rosināt nevaram. Tomēr to var darīt noteikts Saeimas deputātu skaits, tādēļ ceram gūt atbalstu tur," sacīja Graikste.
Komitejā demisijas pieprasīšanas aicinājumam pievienojās arī Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija. Visas pakalpojumu nozares esot sašutušas, ka Operatīvās vadības grupa neņem vērā nozaru argumentus vai pētījumus, pieņemot lēmumus, bet balstās tikai uz Veselības ministrijas teikto. Tāpat arī neesot viegli mainīt profesiju, kā arī valdības vadītājs neatbildot uz grūtībās nonākušo nozaru pārstāvju vēstulēm.
Ministru atbildes uz nozares prasību
Veselības ministrs ar savas komunikācijas padomnieces Lāsmas Binderes starpniecību informēja, ka jau tiek domāts par ekonomiku ierobežojošo pasākumu atvieglošanu:
“Veselības ministrs piekrīt, ka tūrisma nozarei līdzīgi kā citām pandēmijas skartajām nozarēm vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpat Daniels Pavļuts ir norādījis, ka jau šobrīd domājam par drošības pasākumu atvieglošanu pēc [Covid-19 ] omikrona viļņa, jo citu valstu pieredze liecina, ka omikrona superviļņi noplok salīdzinoši ātri.”
To, ka ir grūti laiki, saprot arī finanšu ministrs Reirs. Viņa padomniece komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule rakstiskā atbildē uzsvēra, ka ministra atkāpšanās neko nemainītu:
“Finanšu ministrs izprot, ka nozare pārdzīvo skaudru laiku un šādos apstākļos var būt pretenzijas pret amatpersonām. Vienlaikus ministrs apzinās, ka personāliju maiņa neatrisinās situāciju. Valsts rīkojas ar aizņemtu naudu, kuras atdošana būs uz nākotnes nodokļu maksātāju pleciem.
Neviena valsts nevar atļauties ilgstoši palīdzēt uzturēt uzņēmējdarbību, kas, mainoties apstākļiem, kļuvusi nerentabla.”
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") par nozares iniciatīvu pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pirmdien sacīja, ka nozare ir saņēmusi daudz un dažādu atbalstu. Tāpat arī valdība cenšoties ik pa laikam pārskatīt atbalstu, un tiešais valdības pārstāvis sarunām nozarei esot ekonomikas ministrs.
Kariņš uzsvēra: "Mēs nevarēsim visu ekonomiku neierobežotu laiku uzturēt ar subsīdijām. Esam izšķīrušies, ka sniedzam atbalstu nozarēm, kas nevar strādāt."
KONTEKSTS:
Tūrisma krīzes vadības komiteja janvāra vidū nosūtīja vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam, kurā aicināja viņu uz tikšanos, lai pārrunātu valsts izvēlēto politiku tūrismā un ar to saistītajās nozarēs Covid-19 krīzē, vienlaikus prasot nekavējošu premjera rīcību nozares glābšanā.
Nozare aicināja steidzami lemt par trim būtiskākajiem atbalsta pasākumiem, kas piemērojami no 2021. gada 1. decembra. Tostarp nozare prasīja nodrošināt valsts subsīdijas nozares darbinieku atalgojuma izmaksāšanai līdz ierobežojumu pilnīgai atcelšanai, nodrošināt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ierobežotajām nozarēm līdz ierobežojumu pilnīgai atcelšanai, kā arī nodrošināt atbalstu operacionālo izmaksu segšanai.
Nozare aicināja līdz 21. janvārim organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, finanšu un veselības ministriem, lai abu publiski paustais "ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam" realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība.
Premjeram sūtītā vēstule tikusi pāradresēta ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība), bet mediācijas sarunas līdz šim datumam nav notikušas, tādēļ Tūrisma krīzes vadības komiteja sēdē pirmdien lēma par Pavļuta un Reira demisijas pieprasīšanu.
Tūrisma krīzes vadības komitejā ietilpst Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Pasākumu producentu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" un citas organizācijas.