Šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis 21 sūdzību par dažādām problēmām tūrisma pakalpojumu jomā.
Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte stāsta, ka cilvēkus nav apmierinājusi ekskursiju kvalitāte, piemēram, viesnīcas numuriņš neatbilst gaidītajam vai nav tas, kas solīts.
Tāpat Latvijā bijuši gadījumi, kad tūrisma kompānijas iekasējušas avansus par ceļojumiem un bankrotējušas.
"Pirms gada vai diviem bija viena firma, kas piedāvāja ceļojumus uz tālām zemēm - Austrālija, Dienvidaustrumāzija, kas bija relatīvi ļoti dārgi ceļojumi. Cilvēki viņiem bija iemaksājuši diezgan lielas summas avansos.
Viņi vienkārši nobankrotēja, teica, ka viss - ceļojumu nav, naudas nav,"
stāsta Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs.
Lai šādas situācijas izskaustu, turpmāk tūrisma aģentus un operatorus kontrolēs stingrāk. Katrai šādai kompānijai gada laikā jāpārreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tātad tūristam jāpārliecinās, vai firma ir reģistrēta, uzsver Silovs.
"Kompānija kļūst maksātnespējīga vai tai ir likviditātes grūtības, - tad šī licencēšana paredz, ka tai jābūt pietiekamam nodrošinājumam, citiem vārdiem sakot, civiltiesiskai apdrošināšanai, lai varētu atmaksāt to naudu, ko viņi jau ir iekasējuši. (..) Šobrīd tas limits ir izrēķināts kā procents no apgrozījuma, lai nosegtu potenciāli visus avansus," norāda Silovs.
Tāpat plānots arī risināt situāciju, kad tūrisma firma aizvedusi cilvēku uz ārzemēm, tad bankrotējusi un vairs nevar atvest atpakaļ.
"Ja šobrīd nebija skaidrs, kuram tas ir pienākums, tad tagad ir skaidri pateikts, - ja tūrisma firma ir maksātnespējīga, tad tas ir valsts pienākums atvest atpakaļ tūristu. Tas, protams, neizslēdz tūrisma firmas atbildību," uzsver ministrijas pārstāvis.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija stingrāku kontroli atbalsta. Asociācija arī piedalījusies izmaiņu izstrādē, norāda tās ģenerālsekretāre Irēna Riekstiņa: "Mēs ceram, ka gan licencēšanas ieviešana, gan stingrāka kontroles mehānismu ieviešana sekmēs tūrisma nozares sakārtošanu, palīdzēs mums izvairīties no nelikumīgi strādājošām aģentūrām, kas nenodrošina klientu iemaksātās naudas apdrošināšanu."
Tagad pirms līguma slēgšanas tūristiem jāizsniedz arī speciāla informācijas veidlapa. Tajā ietvertas galvenās ceļotāju tiesības. Stingrākas prasības ir arī cenas izmaiņām.
"Tagad ir konkrēti pateikts, - ja šī cena tiek paaugstināta vairāk nekā par 8 %, tad ceļotājam uzreiz ir tiesības atkāpties no līguma situācijā, ja viņš nepiekrīt. Viņš arī var piekrist," uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Baldiņa-Brūklīte.
Tāpat ceļotājus papildus aizsargās ārkārtas apstākļu iestāšanās gadījumā. Ja ceļojuma galamērķī sākusies karadarbība vai noticis kādas slimības uzplaiksnījums, tūrists var vienpusēji izbeigt līgumu. Jānorāda pamatojums, un tad ir tiesības atgūt naudu. Ja ceļojuma vietā notiek, piemēram, vulkāna izvirdums un cilvēku nevar atgriezt Latvijā, tad tūrisma operatoram ir pienākums apmaksāt cilvēka apmešanos tur ne vairāk kā trīs naktis.
