Piedāvājumu atcelt samazināto PVN likmi paredz nodokļu reforma. Ja šis priekšlikums tiks īstenots, PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem pieaugs no 12% līdz 21% un būs augstākā reģionā.
FM piedāvātā nodokļu stratēģija patlaban tiek apspriesta dažnedažādās darba grupās un citos formātos. Ja sākotnēji diskusijās tika skarti tikai piedāvājuma pozitīvie aspekti, tad pēdējo dienu laikā uzmanības lokā nonākušas detaļas, kas uzņēmējiem nav pa prātam.
Pēdējos gados tūrisma nozare ir piedzīvojusi izaugsmi – aizvadītajā gadā tās kopējais apgrozījums sasniedzis aptuveni 800 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pēc nozares pārstāvju teiktā, PVN likmes palielināšana no 12% līdz 21% viesu izmitināšanas pakalpojumus sadārdzinātu par aptuveni 10%.
Asociācija: PVN celšana būtu neprāts
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente Kitija Tigule norādīja, ka šobrīd kaut ko tādu darīt būtu absolūts neprāts.
Latvija konkurē ar kaimiņvalstīm, un, palielinot PVN likmi līdz 21%, “mēs būtu kā pionieri uz visas Eiropas fona” ar vislielāko likmi, sacīja Tigule. Viņa atgādināja, ka “šāds mēģinājums jau bija 2009.gadā”, bet toreiz nozarei izdevās valdību pārliecināt to nedarīt.
Tūrisma organizācijas tikšanās laikā norādīja, ka PVN celšana novestu pie tā, ka Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējo gadu valsts investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.
Patlaban Latvijā darbojas aptuveni 1500 viesu māju, kas orientētas galvenokārt uz vietējiem iedzīvotājiem.
Asociācijas "Lauku ceļotājs" aptaujātie viesu namu saimnieki apliecinājuši, ka patlaban nesaskata iespēju paaugstināt pakalpojumu cenas kaut vai tikai par nodokļa likmes pieauguma tiesu, saka asociācijas prezidente Asnāte Ziemele.
Viņa pauda, ka lauku tūrismā vairāk nekā 80% ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc lauku tūrisma uzņēmējdarbība balstās uz vietējo klientu maksātspēju. Lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas un tās palielināt nav iespējams, tāpēc PVN kāpumu uzņēmējiem būs jāsedz no savas peļņas, “kas, ņemot vērā 2-3 mēnešu ilgo sezonu, ir niecīga”.
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju pārstāvošais Jānis Naglis norāda, ka no PVN pieauguma, pirmkārt, ciestu vietējie tūristi. "Ārkārtīgi svarīgi ir padomāt par Latviju kopumā. Ne tikai par Rīgu, Jūrmalu, Liepāju un Siguldu, bet arī par lauku tūrismu un par Latvijas iedzīvotājiem, kas ir faktiskie lauku tūrisma mītņu izmantotāji. Tas vissāpīgāk sitīs pa viņu maciņiem."
Naglis piebilda, ka nozare ir apņēmības pilna mēģināt pārliecināt par savu taisnību arī FM.
Ašeradens pret PVN likmes celšanu
Tūrisma nozari pārstāvošo uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, tiekoties ar ekonomikas ministru Ašeradenu, izdevies viņu pārliecināt, ka FM piedāvājumā iekļautā ideja par PVN samazinātās likmes atcelšanu viesu izmitināšanas pakalpojumiem apdraud nozares konkurētspēju.
Ekonomikas ministrija (EM) paziņojumā medijiem norāda, ka pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem piemērota 25 no 28 ES dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šī likme ir 9%, Polijā - 7%. Patlaban pilna PVN likme – 20% un 25% šim pakalpojumam piemēro tikai Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē.
"Virkne valstu ir mēģinājušas pacelt pievienotās vērtības nodokļa likmes uz vispārējo līmeni, bet pēc īsa brīža ir atcēlušas, saprotot, ka zaudē reģionālajā konkurencē," norāda ministrs. “Pievienotās vērtības nodokļa celšana ne tikai apturētu nozares izaugsmi, kas pērn bijusi 7%, bet, pēc nozares aplēsēm, samazinātu tās apgrozījumu pat par 25%."
Kaut arī FM iecere skatāma kontekstā ar pārējām nodokļu pamatnostādnēm, tā ir pretrunā ar galvenajiem uzstādījumiem eksporta un nozares konkurētspējas veicināšanā.
“Tāpēc jau šodien aicināšu nodokļu reformas vadības grupu neriskēt ar nozari, kuras apgrozījums sasniedz gandrīz miljardus eiro,” sarunai noslēdzoties, sacīja Ašeradens.
FM gaida nozares situācijas analīzi
Tikmēr FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka ierosinājums noteikt viesu izmitināšanas pakalpojumiem 21% PVN likmi līdzšinējās 12% PVN likmes vietā ir viens no priekšlikumiem, lai kompensētu ieņēmumu kritumu pēc citu nodokļu reformā iecerēto pasākumu ieviešanas.
Putra atzīmēja, arī tūrisma nozare iegūs pēc iecerētā darbaspēka nodokļu sloga samazinājuma un 0% likmes ieviešanas reinvestētajai peļņai. "Tāpēc PVN likmes paaugstinājums ir jāvērtē kopā ar to, kas varētu ietekmēt šo nozari," norādīja FM parlamentārais sekretārs.
Pēc viņa teiktā, pašreiz ir vērojami emocionāli saukļi pret šo FM piedāvājumu, taču vispirms būtu jāaprēķina, kā iecerētās izmaiņas nodokļu politikā ietekmēs nozari.
Šie aprēķini tiek gaidīti, tāpat FM pati veic aprēķinus. "Iespējams, saliekot kopā, nonāksim pie secinājuma, ka PVN paaugstināšanu kompensē darba spēka nodokļu samazinājums," sprieda Putra.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) lūgusi EM sagatavot rūpīgu nozares situācijas analīzi. Pēc viņas teiktā, reformas izstrādes laikā EM pret šādu kompensācijas pasākumu nav iebildusi.
Ekonomiste Raita Karnīte gan skeptiski vērtēja FM piedāvājumu, sakot, ka atalgojums tūrisma nozarē strādājošajiem ir viens no zemākajiem valstī.
Līdz ar to ekonomiste izteica šaubas, vai ieguvumi no darbaspēka nodokļu sloga samazinājuma kompensēs PVN likmes celšanu.
Viņasprāt, samazinātā PVN likme tūrisma nozarei Latvijā būtu jāsaglabā, ņemot vērā daudzos tūrisma nozari kavējošos faktorus.
2009. gadā samazinātā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem jau tika aizstāta ar nodokļa standartlikmi, taču vēlāk šis lēmums tika atzīts par kļūmīgu.
Jau ziņots, ka FM nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.