Tūrisma nozare cer uz Lietuvas un Igaunijas ceļotājiem; aicinās doties lauku tūrismā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Paziņojumu, ka tiks atļauts braukt tūrisma braucienos pa Baltiju un pulcēties līdz 25 cilvēkiem, ar cerībām un prieku sagaidīja tūrisma nozare. Tieši mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi  līdz šim veidoja ievērojamu klientu īpatsvaru Latvijas viesnīcās un viesu namos. Taču līdz nozares atlabšanai vēl tāls ceļš.

''Viesnīca to sagaidīja ar sajūsmu. Mēs visi bijām gatavi aplaudēt," atzīst viesnīcas “Bellevue Park Hotel Riga” direktore Ieva Ozola.

Šādā noskaņā Latvijas viesu izmitināšanas uzņēmumi uzņēma Ministru kabineta lēmumu atjaunot tūristu pārvietošanos Baltijas valstu ietvaros. Uzņēmēju cerīgo noskaņojumu var saprast, jo no 8,3 miljoniem personu, kas pērn iebrauca Latvijā, aptuveni puse jeb 4,2 miljoni bija tieši lietuvieši un igauņi, kopumā atstājot šeit aptuveni 255 miljonus eiro. Taču diez vai šie tūristi te atgriezīsies tik drīz, tādēļ viesnīcas cer uz valsts un pašvaldību atbalstu.

"Mēs ļoti gaidām PVN likmes samazināšanu restorāniem. Šobrīd mūsu restorāns ir slēgts, bet tiklīdz parādīsies pirmās vēsmas, mēs atkal to atvērsim," saka Ozola. "Šobrīd, kad nozare sāk atgūties, samazinātais PVN ļautu mums reģionālo konkurētspēju saglabāt, piemērojot 5% likmi izmitināšanai un ēdināšanai. Liels slogs ir arī nekustamā īpašuma nodoklis. Tas ir pašvaldību lēmums, un mums jau ir dialogs ar Rīgas pašvaldību, ka šo nodokli vajadzētu vai nu atcelt vai ļoti būtiski mazināt," savukārt skaidro Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Arī lauku tūrisma nozarē lietuvieši un igauņi veido būtisku klientu īpatsvaru. Bet lielākās cerības uzņēmēji saista ar vietējiem ceļotājiem, kuri atkal var pulcēties 25 cilvēku grupās.

"Lielās rezervācijas joprojām ir tukšas un tiek atceltas, bet tas paver iespējas mazākām kompānijām svinēt svētkus, piemēram, dzimšanas dienas un tamlīdzīgi. Mums ir arī piedzīvojumu parks, ko ļoti iemīļojuši bērni, un tagad arī bērni varēs svinēt. Tā ka tas ir pozītīvi no mūsu puses," pauž Ozola.

Taču lauku uzņēmējus satrauc noteiktais laika ierobežojums pasākumiem telpās – ne ilgāk par trīs stundām. Tāpat pastāv bažas, ka pat pēc ierobežojumu atcelšanas cilvēki nedosies uz viesu namiem, baidoties no vīrusiem vai gluži vienkārši – naudas trūkuma dēļ. Tādēļ asociācija “Lauku ceļotājs” lūgusi valsts atbalstu.

"Tie būtu īpaši granti lielākiem uzņēmējiem, kam nepieciešami lielie pasākumi, lai viņi vispār izdzīvotu. Otra lieta, par ko mēs šobrīd jau diezgan reāli runājam ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, ir mārketinga kampaņa, lai iedrošinātu Latvijas cilvēkus ceļot. Lai lauztu saukli “paliec mājās”, bet aicinātu - “brauc uz laukiem”. Un trešā lieta ir ceļojuma vaučeri vai ceļazīmes. Tas palīdzētu šajā laikā doties uz kādu no lauku tūrisma vietām. Tie būtu daļējis subsidēti ceļojumi uz Latvijas vietām. Katram Latvijas iedzīvotājam viens šāds vaučers tiktu piešķirts, kas daļēji tiktu subsidēts no valsts," pauž lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele.

Lauku tūrisma nozare šogad cer sasniegt vismaz pusi no tā apjoma, kāds tai bija 2019. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti