Decembra vidū Turcijas centrālā banka ceturto mēnesi pēc kārtas samazināja bāzes procentu likmi. Likme tika samazināta no 15% līdz 14%. Un Kopš septembra bāzes procentu likme Turcijā samazināta kopumā par pieciem procentpunktiem. Centrālā banka īstenoja šādas darbības, neskatoties uz neatlaidīgi augsto inflāciju valstī un nacionālās valūtas liras vērtības kritumu.
Gada inflācija Turcijā pārsniegusi 20%, un prognozes liecina, ka turpmākajās nedēļās tā turpinās palielināties.
Tikmēr liras vērtība kopš gada sākuma nokritusies par vairāk nekā 50%, un pret ASV dolāru un pret eiro bija kritusies līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem.
Centrālās bankas darbības norāda uz to, cik liela ietekme uz bankas lēmumiem ir prezidentam Erdoganam. Viņš pastāvīgi izdara spiedienu uz centrālo banku, lai tā turpinātu samazināt procentlikmes, un ir atlaidis vairākus centrālās bankas locekļus, kas bijuši pret viņa uzskatiem. Martā Erdogans atcēla no amata centrālās bankas vadītāju, bijušo finanšu ministru Nadži Āgbalu. Viņa atcelšanas oficiālais iemels netika minēts, bet atlaišana notika pēc tam, kad centrālā banka dienu iepriekš bija pacēlusi bāzes procentu likmi no 17% līdz 19%.
Erdogans ir augstu procentlikmju pretinieks un ir tās savulaik nosaucis par „visa ļaunuma māti un tēvu”. Ekonomisti daudzās no Turcijas ekonomikas problēmām vaino tieši Erdogana uzskatu, ka augstas procentlikmes paātrina inflāciju, nevis to palēnina. Uz problēmu Erdogana politikā raidsabiedrībai BBC norādīja arī CNN žurnāliste Arja Deimona.
„Konstanti turpinot samazināt procentu likmes, ilgtermiņā varbūt kādā brīdī tas palīdzēs ekonomikai un apturēs inflāciju – šāda ir doma, bet problēma ir tā, ka tas ir pretēji jebkādām tendencēm, ko esam redzējuši pagātnē. Un tas ir pretēji tam, ko daudzi iesaka. Par spīti liras nedienām un kritikai, ko Erdogans saņem, viņš joprojām ieņem savu pozīciju,” norādīja žurnāliste.
Turcijas liras vērtība šo pirmdien bija kritusies līdz vairāk nekā 18 lirām par ASV dolāru.
Kā vēstīja ziņu aģentūra AFP, valūtas krīzes apmērus atklāj ar cilvēkiem piepildītu autobusu jūra no Bulgārijas, kas ieradušies Turcijas vēsturiskajā pilsētā Edirnē. Cilvēki no Bulgārijas un Balkāniem dodas uz Turciju, lai iepirktu visu, sākot no apakšveļas līdz valriekstiem, samaksājot krietni mazāk.
Vietējā tirdziņa iknedēļas apmeklētāju skaits no aptuveni 50 000 pieaudzis līdz 150 000.
Bulgāru autobusu tūres organizētāja Daniela Mirčeva žurnālistiem atklāja, ka bulgāriem krīze nāk par labu, bet tā, protams, esot ļoti slikta turku tautai. Savukārt kāds cits vīrietis piebildis, ka paši bulgāri iepriekš bijuši šādā situācijā, tiesa, finanšu krīzes laikā pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Situāciju, kurā atrodas Turcija, raksturoja arī ekonomists Mohameds al Erians: „Turcija atrodas pašas radītā valūtas krīzē. Un esam redzējuši, ka, tiklīdz vienā vietā notikušas sliktas lietas, tas pārņēma arī citus sektorus. Šī ir valūtas krīze, kas, ja Turcija par to neparūpēsies, attīstīties pilna mēroga ekonomikas krīzē, kuras dēļ daudzu cilvēku iztikas līdzekļi cietīs.”
Apzinoties slikto situāciju, pasākumi, lai novērstu krīzi, tika izziņoti šonedēļ, kad Turcija sāka īstenot pasākumu paketi, kas vērsti pret nacionālās valūtas liras devalvāciju. Erdogans pēc Ministru kabineta sēdes paziņoja, ka cilvēku noguldījumi bankās tiks aizsargāti pret zaudējumiem, kurus radītu valūtas kursa svārstības.
Ja zaudējumi izrādīsies lielāki par banku solītajiem noguldījumu procentiem, šie zaudējumi tiks kompensēti.
Erdogans uzsvēra, ka nevienam pilsonim nevajadzēs konvertēt savus noguldījumus no lirām uz ārvalstu valūtām, baidoties, ka maiņas kursa svārstības varētu iznīcināt peļņu no procentu maksājumiem. Viņš arī paziņoja par papildu pasākumiem, jo Turcijas valdība grib palīdzēt aizsargāt uzņēmumus no maiņas kursa riskiem.
Tomēr Erdogans atzīmēja, ka Turcijai nav nodoma un vajadzības „spert kaut vismazāko soli” prom no brīvā tirgus ekonomikas un pašreizējā ārvalstu valūtu maiņas režīma. Pēc paziņojuma par šiem pasākumiem liras vērtība pieaugusi par apmēram 30%. Iedzīvotāji straumēm plūda uz valūtas maiņas punktiem. Turcijas Banku asociācijas vadītājs sacīja, ka pēc prezidenta paziņojuma tika pārdots aptuveni miljards ASV dolāru.
Erdogans cer, ka lēta lira radīs eksportā balstītu izaugsmi, kas nostādīs Turciju uz ceļa, kam ekonomikas pārveides laikā sekoja Ķīna, kas miljoniem cilvēku izvilka no nabadzības un radīja jaunu vidusšķiru.
Viena augsta ranga Rietumu amatpersona sacījusi, ka Erdogana atbalsta reitingi vairākās aptaujās krituši līdz 30% un tas licis Turcijas līderim ieslēgt „politiskās izdzīvošanas režīmu”.
