“Mēs saredzam, ka Indijā ir lielāka uzņēmēju dinamika. Tie ir brīvāki izpausmē, līdz ar to komunikācija ar uzņēmējiem ir plašāka. Ķīnā ir stipri noteikts – kurš par ko atbild, tāpēc mērķauditorija ir izmeklējama un atrodama. Iespējas nodibināt kontaktus ar kravu īpašniekiem Indijā ir daudz vienkāršāk,” skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Indiju interesē tekstilpreču, farmācijas un augļu eksports. Kravu piegādes pa dzelzceļu uz Latviju iecerētas no Mumbajas, šķērsojot Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas teritorijas. Pagaidām gan šī maršruta izveidi kavē astoņu kilometru gara sliežu ceļu posma trūkums starp Irānu un Azerbaidžānu, kura izbūve tiks pabeigta jau aprīlī. Tādējādi arī pirmie kravu vilcieni gaidāmi šogad. Cik lieli tie varētu būt, vēl nav zināms.
“Indijā ir interese, tādējādi var prezumēt, ka kravu apjomi varētu būt teorētiski lielāki un tie varētu sākties ātrāk. Ķīnas gadījumā redzam – tiek veidoti testa vilcieni, kas nav tik svarīgi, ka tie iet caur Latviju vai citu valsti. Tuvākā un vidējā perspektīvā es redzu labāku sadarbību ar Indiju, bet, kad Ķīnas pārvadājumi būs iestrādājušies, var būt gan tā, gan tā,” norāda transporta jomas eksperts Tālis Linkaits.
Tikmēr interesi par loģistikas centra veidošanu Rīgas ostā jau izrāda Indijas kravu īpašnieki. “Nākotnē tas varētu mainīt arī kravu piesaistes struktūru. Viņiem ir jāatrod veids, kur viņi to komplektē. Viņiem nav svarīgi aizvest to konteineru kaut kur tālāk, viņiem tas ir jāpārdala. Tur ir tas stāsts.
Viņi to negrib uzticēt vietējām firmām, bet veidot loģistikas centru. Tādi piedāvājumi ir, Rīgas osta tam ir gatava.
Ir Spilves pļavās, Kundziņsalā teritorijas, kur šobrīd ir piedāvāts, bet, pirms nav galīgie lēmumi, es teiktu, ka ir liels darbs veikts un tas nav pabeidzams vienā dienā,” stāsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Iepriekš Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš atklāja, ka LDZ šogad sagaida vairākus konteineru kravu vilcienus no Ķīnas un strādā pie tā, lai atvestu vilcienu arī no Indijas.
Jaunu kravu plūsmu meklējumi Latvijā īpaši aktuāli kļuva 2016.gadā, kad ievērojami samazinājās Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām. LDZ pārvadātais kravu apjoms samazinājās par 14%. Tāpat kritumi bijuši Latvijas ostās, piemēram, Rīgas ostā 2016.gadā pārkrauts 37,1 miljons tonnu dažādu kravu, kas par 3 miljoniem tonnu jeb 7,5% mazāk nekā 2015.gadā.
