"Zemniekiem Lietuvā ir lielāki līdzmaksājumi, un precīzi tas pats ir Polijā. Viņiem papildus gan dārzeņu, gan augļu [audzētājiem] tiek maksāts, un līdz ar to viņi šo iepirkumu cenu var padarīt zemāku," norāda SIA "Dekšņi" tirdzniecības direktors Māris Kalniņš.
Mazāk cena tiek pētīta, izvēloties svaigu gaļu. Šeit priekšroka tiek dota Latvijas precei. Popularitāti tukumnieku vidū iekarojis arī veikals, kurā nopērkama tikai Latvijā ražota prece. "Zinu, ko es šeit pērku. Lielākos veikalos es nezinu, cik dienas stāv, bet šeit es tiešām neesmu vīlusies. Tieši ar šo veikalu," stāsta tukumniece Gunita.
"Iespēju robežās es tomēr eju uz tiem mazajiem veikaliem. Uz šejieni bieži nāku pirkties. Jāatbalsta ir savējie," pauž Tukuma novada iedzīvotājs Ojārs.
Statistika liecina, ka Tukuma novadā visvairāk jaunu uzņēmumu dibināts 2008. gadā, bet gan pagājušajā gadā, gan šogad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz no jauna reģistrēto.
"Ir tā, ka mēs mēģinām stimulēt kaut kādā veidā. Viena no programmām, kas šogad darbojās jau otro gadu, ir grantu konkurss "Radi Tukumam", šī projekta ievaros mēs esam atbalstījuši piecus jaunos uzņēmējus," pauž Tukuma novada domes izpilddirektora padomniece ekonomikas jautājumos Zane Siliņa.
Uzņēmumu dinamiku ietekmē arī izmaiņas likumdošanā. Tā šobrīd tirgotājiem jau jādomā, kā ieviest jaunās prasības kases aparātiem, bet vēl lielākas raizes sola grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz maksājumu slogu par obligāto iepirkuma komponenti pārcelt uz mazā un vidējā biznesa pleciem.
"Izskatās, ka valsts budžets nepildās, kā vajadzīgs, un tagad mēģina meklēt naudu. Ja izglītībā var pateikt - naudu atradīs, tad iznāk tā - mēs šodien paskatāmies maciņā, naudas nav. Paskatīsimies vakarā - ir. Nu tā nenotiek. Mēs plānojam un darām," stāsta Kalniņš.
Pēc "Lursoft" datiem pašreiz Tukuma novadā darbojas 2779 uzņēmumi. Pēc Eiropas Savienībā pieņemtā sadalījuma 92% no tiem atbilst mikrouzņēmuma statusam.
